Personu tiesības saņemt patvērumu Latvijas Republikā, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu vai saņemt pagaidu aizsardzību nodrošina Patvēruma likums.
Patvērumu Latvijas Republikā var pieprasīt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kurš atrodas ārpus savas izcelsmes valsts.
Iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā personīgi var iesniegt Valsts robežsardzei robežšķērsošanas vietā vai tranzīta zonā pirms ieceļošanas Latvijā vai jebkurā Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā, ja persona jau atrodas Latvijā.
Patvēruma meklētājam viņa rīcībā esošos dokumentus jānodod Valsts robežsardzei līdz brīdim, kad tiek pieņemts galīgais lēmums, izņemot gadījumu, ja personai ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijā, piemēram, derīga vīza vai uzturēšanās atļauja. To vietā patvēruma meklētājam, kurš netiek aizturēts, Valsts robežsardze izsniedz patvēruma meklētāja personas dokumentu.
Iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā izskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļa.
Pēc patvēruma meklētāja iesniegto dokumentu saņemšanas no Valsts robežsardzes Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļa, ja patvēruma meklētājs atrodas Latvijas teritorijā, 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, kurā norāda datumu, laiku un vietu, kad notiks personīgā intervija ar patvēruma meklētāju.
Personīgajai intervijai ar patvēruma meklētāju jānotiek mēneša laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas, un to veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki.
Pēc personiskās intervijas veikšanas triju mēnešu laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļai jāpieņem lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, taču lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt kopumā jāpieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc patvēruma pieprasīšanas.
Lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts vēl par deviņiem mēnešiem, tādējādi kopējais lēmuma pieņemšanas periods var sasniegt 15 mēnešus.
Bēgļa statusu var piešķirt, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējās mītnes zemē:
- rases,
- reliģijas,
- tautības,
- sociālās piederības,
- politiskās pārliecības dēļ.
Alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka:
- šai personai tās pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana;
- starptautisku vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē.
Personu grupai, kas savu valsti atstājusi etnisko konfliktu vai pilsoņu kara dēļ, var piešķirt pagaidu aizsardzību. Pagaidu aizsardzība dod tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā. Jautājumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu izlemj Ministru kabinets.
Atsevišķos gadījumos, kuri noteikti Patvēruma likuma 33.pantā, patvēruma meklētāja lietā lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu var tikt pieņemts saīsinātajā kārtībā, t.i., 20 darbdienu laikā no dienas, kad veikta personiskā intervija.
Vairāk informācijas par lēmumu pieņemšanas termiņiem var atrast Patvēruma likuma 29.pantā.