Publicēts: 27.09.2020.
Atjaunināts: 26.07.2025.

Personu tiesības saņemt patvērumu Latvijas Republikā, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu vai saņemt pagaidu aizsardzību nosaka Patvēruma likums.

Patvērumu Latvijas Republikā var pieprasīt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks.

Iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā personīgi var iesniegt Valsts robežsardzei robežšķērsošanas vietā vai tranzīta zonā pirms ieceļošanas Latvijā vai jebkurā Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā, ja persona jau atrodas Latvijā.    

Patvēruma meklētājam viņa rīcībā esošos personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus jānodod Valsts robežsardzei līdz brīdim, kad tiek pieņemts galīgais lēmums, izņemot gadījumu, ja personai ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijā, piemēram, derīga vīza vai uzturēšanās atļauja. To vietā patvēruma meklētājam, kurš netiek aizturēts, Valsts robežsardze izsniedz patvēruma meklētāja personas dokumentu. 

Iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā izskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk Pārvalde).

Pēc patvēruma meklētāja iesniegto dokumentu saņemšanas no Valsts robežsardzes Pārvalde 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, kurā norāda datumu, laiku un vietu, kad notiks personīgā intervija ar patvēruma meklētāju.

Personīgajai intervijai ar patvēruma meklētāju jānotiek mēneša laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas, un to veic Pārvaldes darbinieki.

Pēc personiskās intervijas veikšanas triju mēnešu laikā Pārvaldei jāpieņem lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, taču lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt kopumā jāpieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc patvēruma pieprasīšanas.  

Lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts vēl par deviņiem mēnešiem, tādējādi kopējais lēmuma pieņemšanas periods var sasniegt 15 mēnešus.   

Bēgļa statusam var pieteikties jebkura persona, izņemot Latvijas pilsoņus, nepilsoņus un personas, kurām Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss.

To var piešķirt, ja personai savā pilsonības valstī vai iepriekšējās dzīvesvietas valstī (ja persona ir bezvalstnieks) ir pamatotas bailes no vajāšanas, balstoties uz noteiktiem iemesliem:

  • rases;
  • reliģijas;
  • tautības;
  • sociālās piederības;
  • politiskās pārliecības dēļ.

Alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka:

  • šai personai tās pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana;
  • starptautisku vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē.

Atsevišķos gadījumos, kuri noteikti Patvēruma likuma 33.pantā, patvēruma meklētāja lietā lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu var tikt pieņemts saīsinātajā kārtībā, t.i., 20 darbdienu laikā no dienas, kad veikta personiskā intervija. 

Vairāk informācijas par lēmumu pieņemšanas termiņiem var atrast Patvēruma likuma 29.pantā.

Saskaņā ar Patvēruma likuma XI nodaļu pagaidu aizsardzību piešķir personām, kurām tā nepieciešama, ja tās ir vai ir bijušas spiestas atstāt savu izcelsmes valsti:

  • bruņotu konfliktu vai ilgstošas vardarbības dēļ;
  • nopietnu cilvēktiesību apdraudējumu dēļ vai tādēļ, ka tās cietušas no sistemātiskiem vai vispārējiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Pagaidu aizsardzība dod tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā. Jautājumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu izlemj Ministru kabinets.