Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likumu  Latvijas pilsoņa pienākums ir sniegt ziņas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par citas valsts pilsonības iegūšanu.

  1. Iesniegums:
  1. Latvijas pilsoņa personu apliecinošs dokuments (pase, identifikācijas karte). Nosūtot dokumentus pa pastu, jānosūta tikai personu apliecinoša dokumenta KOPIJA;
  2. dokuments, kas apliecina citas valsts pilsonības iegūšanu (nosūtot dokumentus pa pastu, jānosūta TIKAI personu apliecinoša dokumenta KOPIJA).

Dokumentus iespējams iesniegt:

  1. izmantojot oficiālo elektronisko eAdresi;
  2. ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pastu pmlp@pmlp.gov.lv, pievienojot ar drošu elektronisko parakstu parakstītu dokumentu oriģināla apliecinātas kopijas (personu apliecinošu dokumentu kopija nav jāapliecina);
  3. nosūtot pa pastu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei uz adresi: Čiekurkalna 1.līnija 1, k-3, Rīga, LV-1026. Nosūtot dokumentus pa pastu, dokumentu kopijām jābūt apliecinātām, izņemot personu apliecinoša dokumenta kopiju.

Par iespēju iesniegt dokumentus tuvākajā Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs aicinām sazināties ar tuvāko pārstāvniecību vai skatīties Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē

Ja būs nepieciešams pārliecināties par dokumenta oriģināla juridisko spēku vai dokumenta atvasinājuma pareizību, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde jebkurā laikā var pieprasīt, lai tiek uzrādīts dokumenta oriģināls.

Ja pilngadīgs Latvijas pilsonis kļūst par valsts pilsoni, ar kuru nav pieļauta dubultpilsonība, viņam 30 dienu laikā pēc šīs pilsonības iegūšanas jāiesniedz iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības.

Latvijas pilsonību drīkst saglabāt, ja persona iegūst:

  • citas ES vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalsts pilsonību;

  • NATO dalībvalsts pilsonību;

  • Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību;

  • valsts pilsonību, ar kuru Latvijai ir noslēgts līgums par dubultpilsonību (šobrīd nav neviena šāda līguma);

  • citas valsts pilsonību, ja ir saņemta Ministru kabineta atļauja svarīgu valsts interešu dēļ;

  • citas valsts pilsonību, ja tā iegūta automātiski (ex lege) laulības vai adopcijas rezultātā.

Saskaņā ar Pilsonības likumu, ja Latvijas pilsonis vienlaikus tiek uzskatīts arī par citas valsts pilsoni, tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms tikai par Latvijas pilsoni.

Bērniem, kuri ir Latvijas pilsoņi, dubultpilsonība ar jebkuru valsti ir pieļaujama līdz 18 gadu vecumam.

Ja līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultpilsonība ar neatļauto valsti, persona vecumā no 18 līdz 25 gadiem jāizvēlas, kuru pilsonību saglabāt.
Izņēmumi: šis pienākums neattiecas uz personām:

  • kuru Latvijas pilsonība ir reģistrēta kā trimdinieku pēctečiem;

  • kuru dubultpilsonība ir ar atļauto valsti.

Latvijas pilsonību reģistrējot kā latvietim, līvim vai trimdiniekam/pēctecim, dubultpilsonība ar jebkuru valsti ir pieļaujama. Tomēr, ja šie pilsoņi vēlāk iegūst citas valsts pilsonību, tas jādara tikai saskaņā ar vispārējiem noteikumiem (atļautās valstis, MK atļauja, laulība, adopcija).

Jautājumu un neskaidrību gadījumā informāciju var iegūt rakstot uz e-pastu: pskn@pmlp.gov.lv vai arī darba dienās zvanot pa tālruni +371 67209400.