Latvijas pilsonība ir saglabājama personām, kuras ir ieguvušas:
- citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību;
- citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts pilsonību;
- Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību;
- tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu (šobrīd neviens līgums nav noslēgts);
- iepriekš neminētas valsts pilsonību, ja saistībā ar svarīgām valsts interesēm būs saņemta Ministru kabineta atļauja saglabāt dubulto pilsonību;
- iepriekš neminētas valsts pilsonību, ja tā iegūta automātiski (ex lege) apprecoties vai adopcijas dēļ.
Bērniem līdz 18 gadiem dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti.
Vienlaicīgi, vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Pilsonības likumā noteikto, Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība ar neatļauto valsti, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizdara izvēle saglabāt Latvijas vai neatļautās valsts pilsonību. Šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram Latvijas pilsonība reģistrēta kā trimdinieku pēctecim vai arī dubultā pilsonība izveidojusies ar atļauto valsti.
Personas, kuras reģistrēs Latvijas pilsonību, jo ir latvieši vai līvi, vai arī trimdinieki vai trimdinieku pēcnācēji, drīkstēs saglabāt dubulto pilsonību ar jebkuru valsti. Pēc Latvijas pilsonības iegūšanas jaunu citas valsts pilsonību var iegūt tikai saskaņā ar vispārējiem nosacījumiem (atļautās valstis, Ministru kabineta atļauja, laulība, adopcija).
Pienākums paziņot par citas valsts pilsonības iegūšanu
Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 15.pantu Latvijas pilsoņa pienākums ir sniegt ziņas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par citas valsts pilsonības iegūšanu.
Lai paziņotu par citas valsts pilsonības iegūšanu Latvijas pilsoņiem nepieciešams iesniegt dokumentu, kas apliecina citas valsts pilsonības esamību, piemēram, pasi, personas apliecību vai pilsonības sertifikātu un Latvijas pilsoņa personu apliecinošu dokumentu.
iesnieguma veidlapa no 18 gadiem.
Dokumentus šobrīd Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iespējams iesniegt tikai attālināti:
-
nosūtot uz jebkuras PMLP teritoriālas nodaļas elektronisko pastu, parakstītu ar elektronisko parakstu;
-
izmantojot oficiālo elektronisko eAdresi;
- nosūtot pa pastu jebkurai PMLP teritoriālajai nodaļai.
Svarīgi!
Ja būs nepieciešams pārliecināties par dokumenta oriģināla juridisko spēku vai dokumenta atvasinājuma pareizību, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde jebkurā laikā var pieprasīt, lai tiek uzrādīts dokumenta oriģināls.
Dokumentus iespējams iesniegt arī tuvākajā Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs. Par iespējamiem dokumentu iesniegšanas veidiem aicinām sazināties ar konkrēto pārstāvniecību vai skatīties interneta saitē: https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-vestniecibas-un-konsulati
Saskaņā ar Pilsonības likumu, ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni, tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.
Svarīgi!
Ja pilngadīgs Latvijas pilsonis ir kļuvis par tādas valsts pilsoni, ar kuru nav pieļauta dubultpilsonības izveidošanās, personas pienākums ir 30 dienu laikā pēc tās iegūšanas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.
Kur var saņemt papildus informāciju?
Jautājumu un neskaidrību gadījumā informāciju var iegūt rakstot uz e-pastu: pskn@pmlp.gov.lv vai arī darba dienās zvanot pa tālruni +371 67209400.