Patvēruma procedūra Latvijā

PATVĒRUMA PIEPRASĪŠANA LATVIJĀ

Daudzi cilvēki pamet savu dzimteni vajāšanas draudu, kara, ekonomisko apstākļu un citu iemeslu dēļ.  Ja šādi cilvēki ierodas Latvijā un pieprasa aizsardzību (patvērumu), viņi ir patvēruma meklētāji.

Patvēruma meklētājs Latvijā var iegūt bēgļa statusu vai alternatīvo statusu.

Bēgļa statusu var saņemt patvēruma meklētājs, kas pamatoti baidās no vajāšanas savā valstī vai iepriekšējās mītnes zemē:

• rases,
• reliģijas,
• tautības,
• sociālās piederības,
• politiskās pārliecības dēļ.

Alternatīvo statusu var saņemt patvēruma meklētājs, kuru savā valstī vai iepriekšējās mītnes zemē apdraud:

• karš,
• nāvessods,
• spīdzināšana, sodīšana,
• pazemojoša attieksme.

Cilvēki, kas pamet savu valsti bezdarba vai nabadzības dēļ, nevar iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu.

Ja patvēruma meklētājam nepienākas bēgļa vai alternatīvais statuss un viņam nav cita pamata uzturēties Latvijā (vīzas vai uzturēšanās atļaujas), viņam ir jāizceļo no Latvijas.

Bēgļa statusu saņēmušajiem izsniedz pastāvīgo uzturēšanās atļauju, bet alternatīvo statusu saņēmušajiem – uzturēšanās atļauju uz noteiktu laiku.

Lai pieprasītu patvērumu Latvijas Republikā, cilvēkam ir jāraksta iesniegums.

Iesniegums PERSONĪGI jāiesniedz:

1. ieceļojot Latvijā 

• robežas šķērsošanas vietā;
• lidostas tranzīta zonā.

2. esot Latvijā (ja cilvēkam ir vīza vai uzturēšanās atļauja Latvijā)

• Valsts robežsardzes nodaļā.

Informācija par Robežsardzes nodaļu atrašanās vietām: https://www.rs.gov.lv/lv/filiales vai https://www.rs.gov.lv/en/branches

Rīgā jādodas uz Ieriķu ielu 15, bet iepriekš jāpiesakās pa tālruni:

• darba dienās pa tālruni 67075732;
• brīvdienās un svētku dienās, ārpus darba laika pa tālruni 67323994

PĒC PATVĒRUMA PIEPRASĪŠANAS

Valsts robežsardze:

• pieņem un reģistrē iesniegumu;
• pieņem personu apliecinošos dokumentus un ceļošanas dokumentus;
• noskaidro patvēruma meklētāja personību un valstspiederību;
• noņem pirkstu nospiedumus (no 14 gadu vecuma);
• noskaidro, vai persona nav pieprasījusi patvērumu citā Eiropas Savienības dalībvalstī;
• noskaidro iemeslus, kāpēc cilvēkam nepieciešams patvērums;
• var veikt personas mantu apskati.

Saruna ar patvēruma meklētāju notiek ar tulka palīdzību.

Patvēruma meklētājam tiek izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments.

Patvēruma meklētāja personas dokuments apliecina patvēruma meklētāja statusu un dod tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā.  Ar patvēruma meklētāja personas dokumentu nevar ceļot uz citām valstīm.

Nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem bez vecākiem vai pilngadīgiem radiniekiem valsts ieceļ aizbildni.

Valsts robežsardze visu informāciju nodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļai.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļa:

1. Izvērtē, vai patvēruma meklētāja iesniegums ir jāizskata Latvijā vai citā valstī.

Ja patvēruma meklētājs ir pieprasījis patvērumu citā Eiropas Savienības  dalībvalstī vai viņam ir citas dalībvalsts izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, sazinās ar attiecīgo dalībvalsti.

2. Pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai.
3. Organizē personisko interviju ar patvēruma meklētāju.

Neizskata patvēruma pieprasīšanas iesniegumus no personām:

• kam aizsardzību jau piešķīrusi cita valsts,
• kam ir cita pirmā patvēruma valsts,
• kas ieradusies no drošas trešās valsts,
• kas iesniegumu iesniedz atkārtoti bez jaunu apstākļu norādīšanas.

PĒC DOKUMENTU IZSKATĪŠANAS UN PERSONISKĀS INTERVIJAS VEIKŠANAS

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļa var:

1. piešķirt bēgļa statusu,
2. piešķirt alternatīvo statusu,
3. atteikt bēgļa vai alternatīvo statusu.

Lēmumu pieņem 3 mēnešu laikā pēc personiskās intervijas. Dažreiz tas var ilgt līdz 15 mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas.  

Ja patvēruma meklētājs nepiekrīt lēmumam, viņš to var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.      

Patvēruma meklētājam ir tiesības jebkurā brīdī atteikties no patvēruma procedūras un atgriezties savā valstī.                                                

Plašāka informācija par patvēruma pieprasīšanu pieejama šeit: https://www.pmlp.gov.lv/lv/celvedis-patveruma-mekletajiem-latvija

Informācija ir arābu, dari, angļu, farsi, franču, latviešu, puštu, krievu, tigrinja, kurdu, gruzīnu, azerbaidžāņu, turku valodā.  

PATVĒRUMA MEKLĒTĀJA IZMITINĀŠANA

Ja patvēruma meklētājs nav aizturēts,  viņš dokumentu izskatīšanas laikā var uzturēties Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Centrs atrodas 17 km attālumā no Rīgas centra – Muceniekos.

Plašāka informācija par Centru pieejama šeit: https://www.pmlp.gov.lv/lv/celvedis-patveruma-mekletajiem-latvija

Informācija ir arābu, dari, angļu, farsi, franču, latviešu, puštu, krievu, tigrinja, kurdu, gruzīnu, azerbaidžāņu, turku valodā.

Patvēruma meklētājs par savu naudu var uzturēties arī citur – viesnīcā, savā īpašumā vai īrēt dzīvokli. Tādā gadījumā sava uzturēšanās adrese ir jānorāda Valsts robežsardzei.

PATVĒRUMA MEKLĒTĀJA AIZTURĒŠANA

Patvēruma meklētāju var aizturēt, ja:

• jānoskaidro viņa personas dati vai valstspiederība;
• jāpārbauda fakti par patvēruma pieprasīšanu;
• ja pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai;
• ja uzsākta personas pārsūtīšana uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti;
• ja nepieciešams lemt par patvēruma meklētāja tiesībām ieceļot Latvijā;
• ir pamats uzskatīt, ka persona pieprasa patvērumu tikai tāpēc, lai aizkavētu viņa izraidīšanu.

ĢIMENES ATKALAPVIENOŠANĀS PROCESS

Personai ar bēgļa vai alternatīvo statusu ir tiesības apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. To sauc par ģimenes atkalapvienošanos.

Par ģimeni uzskata personas laulāto un viņu neprecētos bērnus līdz 18 gadu vecumam, kā arī apgādībā esošus bērnus invalīdus.

Persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu un nav precējusies, var uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos māti un tēvu.

Bēgļiem ir tiesības uz ģimenes apvienošanos uzreiz pēc bēgļa statusa iegūšanas.

Personām ar alternatīvo statusu tiesības uz ģimenes apvienošanos ir 2 gadus pēc alternatīvā statusa iegūšanas.

Ģimenes apvienošanai vispirms Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir jānoformē izsaukums.

To var izdarīt interneta vietnē www.latvija.lv pakalpojumā "Ielūguma vai izsaukuma apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas Republikā".

Ģimenes locekļiem ir jābūt derīgiem ceļošanas dokumentiem.

Ģimenes locekļiem ir jāiesniedz Latvijas Republikas pārstāvniecībā savā valstī šādi dokumenti:

• jāuzrāda derīgi ceļošanas dokumenti;
• anketa;
• fotogrāfija;
• radniecību apliecinošu dokumentu kopijas;
• maksājuma dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

Ja kāds ģimenes loceklis nevar iesniegt radniecību apliecinošu dokumentu kopijas un ir rakstiski norādījis tam pamatotu iemeslu, iestāde var pieņemt dokumentus ģimenes atkalapvienošanai bez attiecīgā dokumenta.

Valsts nodeva par ielūgumu apstiprināšanu un vīzu izsniegšanu.