Ceļošanas dokuments

Bēglim izsniedz ceļošanas dokumentu, kas vienlaikus ir arī bēgļa personu apliecinošs dokuments un ir derīgs visās valstīs, izņemot bēgļa statusu ieguvušās personas izcelsmes valsti.

Alternatīvo statusu ieguvušai personai izsniedz ceļošanas dokumentu, ja tā nevar saņemt ceļošanas dokumentu, ko izdevusi iepriekšējā mītnes zeme. Alternatīvo statusu ieguvušajai personai Latvijas izsniegtais ceļošanas dokuments vienlaikus ir arī personu apliecinošs dokuments un ir derīgs visās valstīs.

Saņemot ceļošanas dokumentu, personai jānodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei glabāšanā visus viņas rīcībā esošos ārvalstīs izsniegtos personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus.

Uzturēšanās atļauja

Bēglim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju, savukārt alternatīvo statusu ieguvušai personai izsniedz termiņuzturēšanās atļauju.

Bēglis reģistrē pastāvīgās uzturēšanās atļauju reizi piecos gados.

Ja joprojām pastāv nosacījumi alternatīvā statusa saglabāšanai, alternatīvo statusu ieguvušai personai jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vienu mēnesi pirms uzturēšanās atļaujas termiņa beigām ar iesniegumu ar lūgumu pagarināt tās uzturēšanās laiku.

Bēgļi un alternatīvo statusu ieguvušās personas tiek atbrīvotas no valsts nodevas samaksas, ja ceļošanas dokuments vai uzturēšanās atļauja tiek izsniegta pirmo reizi.

Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušās personas tiek atbrīvotas no valsts nodevas samaksas par dokumentu izskatīšanu uzturēšanās atļaujas piešķiršanai vai reģistrēšanai. 

Ģimenes atkalapvienošanās

Bēgļa statusu ieguvušai personai ir tiesības uz atkalapvienošanos ar saviem ģimenes locekļiem, kuri dzīvo ārzemēs, tikmēr alternatīvo statusu ieguvušai personai šādas tiesības ir tikai pēc vismaz divu gadu uzturēšanās Latvijā.  

Bēgļa ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, savukārt alternatīvo statusu ieguvušās personas ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz tādu pašu laika periodu, uz kādu izsniegta termiņuzturēšanās atļauja alternatīvo statusu ieguvušai personai.

Lai sāktu ģimenes atkalapvienošanās procedūru, bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai jānoformē izsaukums uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vietnē www.latvija.lv, tikmēr ārzemēs dzīvojošajiem radiniekiem jāpiesakās Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā un jāiesniedz dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

Uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu sarakstu un uzturēšanās atļaujas saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnijā pieņemtie noteikumi Nr.564 ”Uzturēšanās atļauju noteikumi”.

Ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā regulē Imigrācijas likums.

Vienreizējais finansiāls atbalsts un pabalsts:

Ja bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušai personai nav pietiekamu līdzekļu, tā ir tiesīga pieprasīt vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu: 

Vienreizējo finansiālo atbalstu piešķir un izmaksā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, savukārt pabalstu - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, un personām, kuras to pieprasa, attiecīgi jāpiesakās šajās iestādēs. 

Lai pieprasītu vienreizējo finansiālu atbalstu, bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar iesniegumu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pieņemšanas. Iesniegumā jānorāda šādi dati:

  • vārds un uzvārds;
  • personas kods;
  • tālruņa numurs un kontaktinformācija lēmuma saņemšanai;
  • pamatojums vienreizējā finanšu atbalsta saņemšanai;
  • personīgā konta numurs, kas atvērts jebkurā Latvijas Republikas kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā;
  • ja vienreizējais finansiālais atbalsts tiek prasīts nepilngadīgai personai, jānorāda nepilngadīgās personas vārds, uzvārds un personas kods;  
  • apliecinājums tam, ka personas rīcībā esošie naudas līdzekļi nepārsniedz normatīvajos aktos paredzēto minimālās mēneša darba algas apmēru katrai personai, kurai tiek prasīts vienreizējais finansiālais atbalsts.

Lēmums par vienreizējā finanšu atbalsta piešķiršanu vai atteikums to piešķirt tiek pieņemts vienas nedēļas laikā pēc iesnieguma saņemšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Ja vienreizējais finansiāls atbalsts tiek piešķirts, to pārskaita uz personas norādīto konta numuru 5 darbdienu laikā.

Vienreizējā finansiāla atbalsta summa pieaugušajam ir 278,00 EUR un nepilngadīgai personai - 194,00 EUR, tomēr, ja divi pieaugušie ir laulātie, atbalsta apmērs vienam laulātajam ir 278,00 EUR un otram - 194,00 EUR.

Vienreizējo finansiālo atbalstu nepiešķir, ja persona ir ieslodzīta cietumā, izņemot personas, kuras ir aizturētas un izcieš sodu atklātā cietumā, ja tās saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas iestādēs, kurus finansē no valsts vai pašvaldību budžeta.

Vienreizējā finansiālā atbalsta un pabalsta uzturēšanās izmaksu segšanai apmēru un piešķiršanas, maksāšanas, maksājumu apturēšanas un maksājumu pārtraukšanas nosacījumus un kārtību nosaka  Ministru kabineta 2017.gada 6.jūnija noteikumi Nr.302 “Par vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušām personām”.

 

Informācijai:

Lai pieteikto pirmreizējai personu apliecinošo dokumentu noformēšanai (ceļošanas dokumenta un uzturēšanās atļaujas) un saņemtu plašāku informāciju par ģimenes atkalapvienošanās iespējām, kā arī par vienreizējā finansiālā atbalsta pieprasīšanu pēc statusa iegūšanas, nepieciešams vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļā, zvanot pa tālruni +371 67829792 vai +371 67829746.