Bēglim izsniedz ceļošanas dokumentu, kas ir derīgs visās valstīs, izņemot tā izcelsmes valsti.
Alternatīvo statusu ieguvušai personai izsniedz ceļošanas dokumentu, ja tā nevar saņemt ceļošanas dokumentu, ko izdevusi iepriekšējā mītnes zeme.
Saņemot ceļošanas dokumentu, personai jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē glabāšanai tās rīcībā esošie personu apliecinošie dokumenti un citu valstu izdotie ceļošanas dokumenti.
Bēglim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju, savukārt alternatīvo statusu ieguvušai personai izsniedz termiņuzturēšanās atļauju.
Bēglis reģistrē tā pastāvīgās uzturēšanās atļauju reizi piecos gados. Lai pagarinātu uzturēšanās laiku Latvijā, alternatīvo statusu ieguvušai personai jāpiesakās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē katru gadu vienu mēnesi pirms uzturēšanās atļaujas termiņa beigām ar pieteikumu pagarināt tās uzturēšanās laiku.
Bēgļi un alternatīvo statusu ieguvušās personas tiek atbrīvotas no valsts nodevas samaksas, ja ceļošanas dokuments vai uzturēšanās atļauja tiek izsniegta pirmo reizi.
Alternatīvo statusu ieguvušās personas tiek atbrīvotas no valsts nodevas samaksas par dokumentu izskatīšanu uzturēšanās atļaujas piešķiršanai vai reģistrēšanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 133 par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu 16.5. pantu, kas pieņemti 2012. gada 21. februārī.
Bēgļa statusu ieguvušai personai ir tiesības uz atkalapvienošanos ar saviem ģimenes locekļiem, kuri dzīvo ārzemēs, tikmēr alternatīvo statusu ieguvušai personai šādas tiesības ir tikai pēc vismaz divu gadu uzturēšanās Latvijā.
Bēgļa ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, savukārt alternatīvo statusu ieguvušās personas ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt pagaidu uzturēšanās atļauju uz tādu pašu laika periodu, uz kādu izsniegta termiņuzturēšanās atļauja alternatīvo statusu ieguvušai personai.
Lai sāktu ģimenes atkalapvienošanās procedūru, bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai jāpiesakās jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā un jāsastāda finansiālā atbalsta pieteikums uzturēšanās atļaujas saņemšanai, tikmēr ārzemēs dzīvojošajiem radiniekiem jāpiesakās Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā un jāiesniedz dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu sarakstu un uzturēšanās atļaujas saņemšanas kārtību paredz Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnijā pieņemtie noteikumi Nr. 564 par uzturēšanās atļaujām.
Ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā regulē Imigrācijas likums.
Ja bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušai personai nav pietiekamu līdzekļu, tā ir tiesīga pieprasīt vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu:
Vienreizējo finansiālo atbalstu piešķir un izmaksā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, savukārt pabalstu - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, un personām, kuras to pieprasa, attiecīgi jāpiesakās šajās iestādēs.
Lai pieprasītu vienreizējo finansiālu atbalstu, bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai personīgi jāpiesakās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar iesniegumu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Pieteikumā jānorāda šādi dati:
Lēmums par vienreizējā finanšu atbalsta piešķiršanu vai atteikums to piešķirt tiks pieņemts vienas nedēļas laikā pēc pieteikuma saņemšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Ja vienreizējais finansiāls atbalsts tiek piešķirts, to pārskaita uz personas norādīto konta numuru 5 darba dienu laikā.
Vienreizējā finansiāla atbalsta summa pieaugušajam ir 278,00 EUR un nepilngadīgai personai - 194,00 EUR, tomēr, ja divi pieaugušie ir vīrs un sieva, atbalsta apmērs vienam laulātajam ir 278,00 EUR un otram - 194,00 EUR. Pabalsts pieaugušajam ir 139,00 EUR mēnesī un nepilngadīgai personai - 97,00 EUR mēnesī, tomēr, ja divi pieaugušie ir vīrs un sieva, pabalsta apmērs vienam laulātajam ir 139,00 EUR mēnesī un otram - 97,00 EUR mēnesī.
Vienreizējo finansiālo atbalstu nepiešķir, ja persona ir ieslodzīta cietumā, izņemot personas, kuras ir aizturētas un izcieš sodu atklātā cietumā, ja tās saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas iestādēs, kurus finansē no valsts vai pašvaldību budžeta.
2017. gada 6. jūnijā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 302 par vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušām personām paredz vienreizēju finansiālo atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai un nosaka to piešķiršanas, maksāšanas, maksājumu apturēšanas un maksājumu pārtraukšanas nosacījumus un kārtību.
Lai apstrādātu ceļošanas dokumentus un uzturēšanās atļaujas un saņemtu plašāku informāciju par ģimenes atkalapvienošanās iespējām, kā arī par vienreizējā finansiālā atbalsta pieprasīšanu pēc statusa iegūšanas, vērsieties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļā, zvanot pa tālruni +371 67219678 vai +371 67219667.
Sākotnējos personu apliecinošos dokumentus apstrādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas 1. nodaļa.