- Iesniegums:
- iesniegumā jānorāda personvārds latviešu valodā, dzimšanas dati vai personas kods, dzīvesvieta (vēlams drukātiem burtiem) un kontaktinformācija (e-pasts, tālrunis);
- iesniegumu paraksta persona no 15 gadu vecuma;
- iesniegumu par bērnu līdz 15 gadu vecumam paraksta viens vai abi vecāki.
Iesnieguma veidlapas:
Ja pilngadīga persona ir tādas valsts pilsonis ar ko ir pieļaujama dubultpilsonība, personai iesniegumā jāapliecina, ka tai nav nepieļaujamās valsts pilsonība.
Ja pilngadīgai persona ir tādas valsts pilsonis ar ko nav pieļaujama dubultpilsonība, personai iesniegumā jāapliecina, ka tā atteiksies no esošās nepieļaujamās pilsonības un tai nav vēl citas nepieļaujamās valsts pilsonība
- Dzimšanu apliecinošs dokuments (dzimšanas apliecība vai izraksts no dzimšanas reģistra).
- Personu apliecinošs dokuments (pase vai eID karte). Nosūtot dokumentus pa pastu, jānosūta tikai personu apliecinoša dokumenta KOPIJA.
- ja ir noslēgta vai šķirta laulība, jāiesniedz laulības apliecība vai dokuments par laulības šķiršanu;
- ja ir mainīts personvārds (vārds, uzvārds), jāiesniedz dokuments par personvārda maiņu (izņemot, ja personvārds mainīts laulības noslēgšanas vai šķiršanas rezultātā);
- ja ir bērni līdz 18 gadu vecumam, jāiesniedz bērna dzimšanas apliecība.
Dokumentiem par dzimšanu, laulību, personvārda maiņu ir jābūt legalizētiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tulkotiem latviešu valodā.
Legalizācija nav nepieciešama Eiropas Savienības valstīs, Eiropas Ekonomikas Zonas valstīs, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (izņemot tās aizjūras teritorijas) vai Šveices Konfederācijā izsniegtajiem publiskajiem dokumentiem, kas paredzēti izmantošanai Latvijā.
- Abu vecāku personu apliecinoši dokumenti. Nosūtot dokumentus pa pastu, jānosūta tikaipersonu apliecinoša dokumenta KOPIJA.
- Ja persona ir pilngadīga un tai ir tiesiska saikne ar valsti, ar kuru nav pieļaujama dubultās pilsonības izveide (skatīt pieļaujamo valstu sarakstu), jāiesniedz dokumentārs apliecinājums, ka persona nav attiecīgās valsts pilsonis (nosakot ārvalsts kompetento iestādi, tiek ņemts vērā - kurā valstī persona dzimusi, pašreiz dzīvo un vadoties pēc tuvinieku pilsonības, kuras valsts pilsonis persona varētu būt).
Dokumentam, kas apliecina, ka persona nav citas valsts pilsonis jābūt legalizētam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tulkotam latviešu valodā.
Legalizācija nav nepieciešama Eiropas Savienības valstīs, Eiropas Ekonomikas Zonas valstīs, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (izņemot tās aizjūras teritorijas) vai Šveices Konfederācijā izsniegtajiem publiskajiem dokumentiem, kas paredzēti izmantošanai Latvijā. Kā arī dokumentiem, kurus izsniegušas Krievijas, Moldovas, Turcijas vai Ukrainas konsulārās iestādes Latvijā vai ārvalstīs.
