Otrdien, 9. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” tālāku virzību izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam paredz pilnveidot vienotas uzturēšanās un darba atļaujas izsniegšanas mehānismu trešo valstu valstspiederīgajiem, kā arī precizē citus, ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu saistītos nosacījumus.
Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvā noteiktajam turpmāk nodarbināto trešo valstu pilsoņu termiņuzturēšanās atļaujas netiks anulētas, ja bezdarba periods nepārsniegs trīs mēnešus termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā, bet, ja ārzemnieks strādājis Latvijā ilgāk nekā divus gadus, pieļaujamais bezdarba periods tiks pagarināts līdz sešiem mēnešiem.
Izmaiņas Imigrācijas likumā paredz precizēt uzturēšanās atļauju pieprasīšanas procesu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, nosakot likumīgu uzturēšanos kā priekšnosacījumu, kā arī nosakot procedūru trūkstošo dokumentu iesniegšanai, paredzot vienotu 14 dienu termiņu, kas nodrošina caurskatāmu un prognozējamu procesuālu kārtību.
Likumprojekts arī paredz tiesības deleģēt ārpakalpojuma sniedzējam uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu pieņemšanu (šobrīd — tikai vīzu pieprasījumus) un, šaubu gadījumos, vīzas vai uzturēšanās atļaujai iesniegto dokumentu īstuma pārbaudi.
Tāpat paredzēts noteikt atsevišķus būtiskus ierobežojumus un precizējumus, kā piemēram, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kas uzturas Latvijā mācību vai studiju nolūkā, studiju atļaujas derīguma laikā nevarēs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tāpat, balstoties uz pēdējo gadu datiem, no Imigrācijas likuma tiek izslēgta iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus, jo šis regulējums vairs nav lietderīgs.
Sagatavoja:
Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departaments
kn@iem.gov.lv