Publicēts: 23.04.2024.
Atjaunināts: 18.10.2025.

Personas, kuras nevar reģistrēt Latvijas pilsonību kā trimdinieki un to pēcnācēji, bet dokumentāri var apliecināt, ka pati persona 1940.gada 14.jūnijā bija Latvijas pilsonis, vai ir šādas personas pēcnācējs var iegūt Latvijas pilsonību saskaņā ar tiesu praksi.

No Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnas un tajā ietilpstošā pilsonības nepārtrauktības principa izriet, ka Latvijas okupācijas periodā Latvijas pilsonība turpināja pastāvēt un pāriet nākamajās paaudzēs ar nosacījumu, ja kāds no priekštečiem 1940.gada 17.jūnijā bija Latvijas pilsonis. Proti, ja personas priekštecis 1940.gada 17.jūnijā bija Latvijas pilsonis, uzskatāms, ka personas dzimšanas brīdī viens no vecākiem bija Latvijas pilsonis un Latvijas pilsonību var iegūt saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktu.

Vienlaikus ar pilngadīgu personu Latvijas pilsonību var iegūt tās bērni līdz 15 gadu vecumam.

Ja pilngadīga persona ir tādas valsts pilsonis ar ko nav pieļaujama dubultā pilsonība (skatīt pieļaujamo valstu sarakstu), Latvijas pilsonības iegūšanas procesa gaitā būs jāiesniedz dokuments par atteikšanos no esošās valsts pilsonības.

Ārvalsts izsniegtajiem dokumentiem jābūt tulkotiem latviešu valodā. Tulkojums nav nepieciešams personu apliecinošam dokumentam.

  1. Iesniegums:
  • iesniegumā jānorāda personvārds latviešu valodā, dzimšanas dati vai personas kods, dzīvesvieta (vēlams drukātiem burtiem) un kontaktinformācija (e-pasts, tālrunis);
  • iesniegumu paraksta persona no 15 gadu vecuma;
  • iesniegumu par bērnu līdz 15 gadu vecumam paraksta viens vai abi vecāki;
  • ja pilngadīga persona ir tādas valsts pilsonis ar ko ir pieļaujama dubultpilsonība, personai iesniegumā jāapliecina, ka tai nav nepieļaujamās valsts pilsonība.
  • Iesnieguma veidlapa personai no 18 gadu vecuma ar apliecinājumu par nepieļaujamās valsts pilsonības neesamību

Ja pilngadīgai persona ir tādas valsts pilsonis ar ko nav pieļaujama dubultpilsonība, personai iesniegumā jāapliecina, ka tā atteiksies no esošās nepieļaujamās pilsonības un tai nav vēl citas nepieļaujamās valsts pilsonība.

  1. Personu apliecinošs dokuments (pase vai eID karte). Nosūtot dokumentus pa pastu, jānosūta tikai personu apliecinoša dokumenta KOPIJA.
  2. Dzimšanu apliecinošs dokuments (dzimšanas apliecība vai izraksts no dzimšanas reģistra).
  • ja ir noslēgta vai šķirta laulība, jāiesniedz laulības apliecība vai dokuments par laulības šķiršanu;
  • ja ir mainīts personvārds (vārds, uzvārds), jāiesniedz dokuments par personvārda maiņu (izņemot, ja personvārds mainīts laulības noslēgšanas vai šķiršanas rezultātā);
  • ja ir bērni līdz 18 gadu vecumam, jāiesniedz bērna dzimšanas apliecība.

Dokumentiem par dzimšanu, laulību, personvārda maiņu ir jābūt legalizētiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tulkotiem latviešu valodā.

Legalizācija nav nepieciešama Eiropas Savienības valstīs, Eiropas Ekonomikas Zonas valstīs, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (izņemot tās aizjūras teritorijas) vai Šveices Konfederācijā izsniegtajiem publiskajiem dokumentiem, kas paredzēti izmantošanai Latvijā.

  1. Dokuments par personas vai tās priekšteču piederību Latvijas pilsoņu kopumam 1940. gada 17.jūnijā, proti, jāiesniedz viens no zemāk minētajiem dokumentiem:
  • civilstāvokļa akta reģistra dokuments - dzimšanas apliecība vai izraksts no dzimšanas reģistra, laulības apliecība vai izraksts no laulību reģistra, ko izsniedz Dzimtsarakstu departaments, adrese: A.Čaka iela 38, Rīga, LV-1011, e-pasts: dzimts.dep@tm.gov.lv, tālrunis +371 67226222 vai attiecīgā dzimtsarakstu nodaļa, kurā reģistrēts civilstāvokļa aktu reģistrs;
  • dokuments par 1935.gada Latvijas tautas skaitīšanas datiem, nodokļu pārvaldes lietām, karaklausības lietām, ko izsniedz Valsts vēstures arhīvs, adrese: Slokas iela 16, Rīga, LV–1048, tālrunis +371 20017505, www.arhivi.gov.lv ;
  • pirmskara Latvijas laikā izdotā Latvijas pilsoņa pase.
  1. Radniecību apliecinoši dokumenti ar  priekšteci, kurš 1940.gada 17.jūnijā bija Latvijas pilsonis.
  2. Ja personai ir tiesiska saikne ar kādu valsti,  jāiesniedz dokumentārs apliecinājums, ka persona nav attiecīgās valsts pilsonis (nosakot ārvalsts kompetento iestādi, tiek ņemts vērā - kurā valstī persona dzimusi, pašreiz dzīvo un vadoties pēc tuvinieku pilsonības, kuras valsts pilsonis persona varētu būt).

Dokumentam, kas apliecina, ka persona nav citas valsts pilsonis jābūt legalizētam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tulkotam latviešu valodā.

Legalizācija nav nepieciešama Eiropas Savienības valstīs, Eiropas Ekonomikas Zonas valstīs, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (izņemot tās aizjūras teritorijas) vai Šveices Konfederācijā izsniegtajiem publiskajiem dokumentiem, kas paredzēti izmantošanai Latvijā.  Kā arī dokumentiem, kurus izsniegušas Krievijas, Moldovas, Turcijas vai Ukrainas konsulārās iestādes Latvijā vai ārvalstīs.

Dokumenti jānosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļai uz adresi: Čiekurkalna 1.līnija 1, k-3, Rīga, LV-1026, Latvija, izmantojot pasta pakalpojumus.

Pārvaldē jāiesniedz:

  • dokumentu kopijas, kas notariāli apliecinātas un legalizētas* normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai
  • dokumentu oriģināli, kas legalizēti* normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vēršam uzmanību, ka pirms notariāli tiek apliecināta un legalizēta dokumenta kopija, nepieciešams, lai pats dokumenta oriģināls būtu legalizēts. Notariāli nav jāapliecina un jālegalizē personu apliecinoša dokumenta kopija.

* Lai ārvalstī izsniegtam publiskam dokumentam būtu juridisks spēks Latvijā, tas ir legalizējams. Legalizācija nav nepieciešama Eiropas Savienības valstīs, Eiropas Ekonomikas Zonas valstīs, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (izņemot tās aizjūras teritorijas) vai Šveices Konfederācijā izsniegtajiem publiskajiem dokumentiem, kas paredzēti izmantošanai Latvijā.

Iesniegto dokumentu oriģinālus iespējams saņemt atpakaļ:

  • ierodoties Pārvaldē personīgi vai pilnvarojot pārstāvi, vai
  • izmantojot pasta pakalpojumus (maksas pakalpojums), dokumentu oriģināli tiks nosūtīti atpakaļ uz iesniegumā norādīto korespondences adresi. Maksa par dokumentu oriģinālu nosūtīšanu - 12,15 euro, kā arī jāapmaksā pasta izdevumi atbilstoši pasta pakalpojuma tarifam.

Par iespēju iesniegt dokumentus Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs aicinām sazināties ar tuvāko pārstāvniecību vai skatīties Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Lēmums tiek pieņemts viena mēneša laikā no dokumentu saņemšanas dienas Pārvaldē.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā informāciju var iegūt rakstot uz e-pastu: pskn@pmlp.gov.lv vai arī darba dienās zvanot pa tālruni +371 67209400.

Lai pārliecinātos personvārda atveidi latviešu valodā, aicinām sazināties ar Latviešu valodas aģentūru:  www.valoda.lv, tālrunis +371 67225879, e-pasts: konsultacija@valoda.lv

Informācija par dokumentu legalizāciju atrodama Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.