1. Kādi dokumenti jāiesniedz Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā?

Lai iegūtu Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā nepieciešams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniegt:

  • naturalizācijas iesniegumu;
  • personu apliecinošu dokumentu;
  • apliecinājumu par personas vai tās apgādnieka legālu iztikas avotu (izziņa no darba devēja vai izziņa no bankas par pozitīvu konta atlikumu);
  • 1 fotogrāfija (3x4 cm);
  • dokumentu/-us par personas pastāvīgo dzīvesvietu pēdējos 5 gadus Latvijā;
  • ja persona ir citas valsts pilsonis, jāiesniedz izziņa par sodāmību (legalizēta ar tulkojumu latviešu valodā), ko izsniegusi un parakstījusi kompetentā iestāde pilsonības valstī (izziņas derīguma termiņš 6 mēneši);
  • dokumentu par valsts nodevas samaksu.

Uzzināt vairāk

2. Kādi dokumenti apliecina pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā pēdējos piecus gadus?


Par pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā pēdējos piecus gadus var apliecināt šādi dokumenti:

  • no darba devēja par nodarbinātību;
  • no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par veiktajām iemaksām un saņemtajiem pakalpojumiem;
  • no mācību iestādes;
  • no pašvaldības amatpersonas par to, ka persona dzīvo attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;
  • par to, ka persona noteiktajā laika posmā veikusi saimnieciskas vai finansiālas darbības Latvijas teritorijā.

3. Kur var iesniegt dokumentus Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā?

Dokumentus iespējams iesniegt:

  1.  nosūtot pa pastu jebkurai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālai nodaļai;
  2.  nosūtot uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļas elektronisko pastu: pskn@pmlp.gov.lv.

4. Kur var samaksāt Valsts nodevu par naturalizāciju?

Valsts nodevu par naturalizāciju šobrīd var samaksāt jebkurā kredītiestādē, pasta nodaļā vai izmantojot internetbanku. Konta numurs.

5. Vai Latvijas pilsonības iegūšanas process naturalizācijas kārtībā ir ļoti sarežģīts?

Lai iegūtu Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā personai ir:

  • jāiesniedz nepieciešamie dokumenti;
  • jāsamaksā valsts nodeva;
  • jānokārto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanu pārbaude, ja nav piemērojami tiesību aktos noteiktie atvieglojumi;
  • jāparaksta solījums par uzticību Latvijas Republikai.
  • Pārējo paveiks Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki.

6. Naturalizējoties Latvijas pilsonību var iegūt gada laikā. Kāpēc tik ilgi?

Šis termiņš noteikts Pilsonības likumā, taču apkopotā statistiskā informācija liecina, ka Latvijas pilsonība personai tiek piešķirta ātrāk. Iesakām par savas naturalizācijas lietas virzību sākt interesēties 3-4 mēnešus pēc eksāmenu nokārtošanas.

7. Kā var pieteikties naturalizācijas eksāmenam?

Pēc naturalizācijas iesnieguma parakstīšanas un visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieks norīkos personu uz naturalizācijas pārbaudēm, saskaņojot ar personu datumu un laiku

8. Vai latviešu valodas prasmes pārbaudi var nokārtot vienīgi tie, kuri labi prot latviešu valodu?

Galvenais, lai ar personu varētu saprasties latviešu valodā, persona mācētu lasīt, kā arī veikt vienkāršākos rakstu darbus. Tas nekas, ja tiks pieļautas atsevišķas gramatiskas kļūdas, ja būs nelielas grūtības ar garumzīmju lietošanu.

Latviešu valodas prasmes pārbaude notiek divās daļās. Pirmajā daļā tiek pārbaudītas personas klausīšanās, lasīšanas un rakstīšanas prasmes. Persona saņem pārbaudes materiālus un 90 minūšu laikā rakstiski izpilda prasīto. Otrajā daļā tiek pārbaudīta personas runas prasme. Pārbaudes komisija intervē personu par kādu sadzīves rakstura tēmu līdz 15 minūtēm.

Lai pārliecinātos par savu latviešu valodas zināšanu atbilstību Pilsonības likuma prasībām, iesakām apmeklēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes organizētās informācijas dienas.

9. Vai ir iespējams apgūt Latvijas vēsturi mājas apstākļos?

Iespējams iegādāties pilsonības pretendentiem izstrādātu J.Taurēna mācību grāmatu "Latvijas vēstures pamatjautājumi. Valsts konstitucionālie principi", kurā vienkāršā valodā ir izklāstīta nepieciešamā informācija, lai veiksmīgi nokārtotu Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudi.

Tāpat metodiskajā mācību palīglīdzeklī "Metodiskie ieteikumi Latvijas pilsonības pretendentiem, gatavojoties Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudei" iespējams atrast tos jautājumus, uz kuriem būs jāatbild, izpildot testu.

Minētos materiālus, iepriekš sazinoties, var bezmaksas iegādāties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālās nodaļās.

10. Cik reizes var kārtot naturalizācijas pārbaudes, ja tas neizdotas pirmajā reizē?

Katru pārbaudi drīkst kārtot 3 reizes.

Latviešu valodas prasmes pārbaudi atkārtoti drīkst kārtot ne ātrāk kā pēc 3 mēnešiem, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanu pārbaudi - ne ātrāk kā pēc 1 mēneša. Atkārtoti persona kārto tikai to pārbaudes daļu, kuru nenokārtoja iepriekšējā reizē.

11. Ko lai dara invalīds, kurš fizisku iemeslu dēļ nevar nokārtot zināšanu pārbaudes?

Atkarībā no personas invaliditātes veida vai veselības stāvokļa personai, kārtojot zināšanu pārbaudes, pienākas speciāli atvieglojumi, līdz pat atbrīvošanai no tām. Pirms dokumentu iesniegšanas noteikti par šo jautājumu konsultējieties ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem, zvanot pa tālruni: 67219676; 67219674 vai rakstot uz e-pastu: pskn@pmlp.gov.lv

12. Vai personai, kurai ir 68 gadi, ir jākārto naturalizācijas eksāmeni?

Personas, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, ir atbrīvotas no latviešu valodas prasmes pārbaudes rakstiskās daļas. Jākārto ir latviešu valodas prasmes pārbaudes mutvārdu daļa, kā arī Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanu pārbaude.

12. Vai būs atvieglojumi, kārtojot naturalizāciju, ja no 5. līdz 9.klasei mācījās skolā ar latviešu mācībvalodu?
Ja iegūta pamatizglītība latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, tad nav jākārto naturalizācijas pārbaudes.