Savienības pilsonis ir tiesīgs saņemt reģistrācijas apliecību, ja:

  1. viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā darbinieka statusā;
  2. viņš ir pašnodarbināta persona Latvijas Republikā;
  3. viņš ir pakalpojumu sniedzējs vai darbinieks pie dalībvalstī reģistrētas personas, kas ir pakalpojuma sniedzējs Latvijas Republikā;
  4. viņš iegūst izglītību Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā izglītības iestādē un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, kā arī derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt nepieciešamo medicīnisko vai neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai veselības apdrošināšanas polise. Pietiekams iztikas nodrošinājums šo noteikumu izpratnē ir ikmēneša ienākumi, kas atbilst vismaz tiesību aktos noteiktajam trūcīgas personas ienākumu līmenim;
  5. viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, un derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt nepieciešamo medicīnisko vai neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai derīga veselības apdrošināšanas polise;
  6. viņš ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušā ārzemnieka laulātais un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, un derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt nepieciešamo medicīnisko vai neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai derīga veselības apdrošināšanas polise;
  7. pār viņu Latvijas Republikā nodibināta aizgādnība vai aizbildnība.

Savienības pilsonim, uzturoties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, nav nepieciešams reģistrēties pārvaldē un saņemt reģistrācijas apliecību, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš:

1. uzturas Latvijas Republikā līdz sešiem mēnešiem gadā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā. Ja pēc sešu mēnešu termiņa beigšanās Savienības pilsonis nav nodibinājis darba tiesiskās attiecības, viņš un viņa ģimenes locekļi var turpināt uzturēties Latvijas Republikā bez reģistrācijas pārvaldē, ja ir pierādījumi, ka Savienības pilsonis turpina meklēt darbu, un ir pamats uzskatīt, ka viņam ir izredzes nodibināt darba attiecības;

2. ir nodarbināts Latvijas Republikā, bet dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā atgriežas vismaz reizi nedēļā;

3. ir Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas izglītības iestādes audzēknis, un viņa paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā nepārsniedz vienu gadu.

 Savienības pilsonim ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš:

  1. Latvijas Republikas teritorijā likumīgi uzturējies nepārtraukti piecus gadus tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās tiesību pieprasīšanas;
  2. pirms dalībvalsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un dokumentus pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai iesniedzis 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšanu;
  3. ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, pastāvīgās uzturēšanās apliecību saņēmuša Savienības pilsoņa, Savienības pilsoņa ģimenes locekļa, kuram piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka nepilngadīgais bērns. 

Savienības pilsonim, kurš darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā uzturējies Latvijas Republikas teritorijā laikposmu, īsāku par pieciem secīgiem gadiem, ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš:

  1. savas profesionālās darbības beigšanas brīdī ir sasniedzis Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto pensijas vecumu vai beidz strādāt algotu darbu, lai priekšlaicīgi pensionētos, ja viņš ir strādājis Latvijas Republikā vismaz iepriekšējos 12 mēnešus un ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā trīs gadus. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā Latvijas Republikā ieskaita nodarbinātības laiku citā dalībvalstī;
  2. ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā divus gadus un pārtraucis darbu Latvijas Republikā neatgriezeniskas darbnespējas dēļ. Ja šāda darbnespēja radusies tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma vai arodslimības dēļ, par kuru personai ir tiesības saņemt pabalstu Latvijas Republikā, nosacījumu par uzturēšanās ilgumu nepiemēro. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā Latvijas Republikā ieskaita nodarbinātības laiku citā dalībvalstī;
  3. pēc triju gadu ilgām nepārtrauktām darba attiecībām un uzturēšanās Latvijas Republikā ir darbinieks vai pašnodarbināta persona citā dalībvalstī, saglabājot savu dzīvesvietu Latvijas Republikā un atgriežoties tajā katru dienu vai vismaz reizi nedēļā.

Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir tiesīgs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, ja:

  1. viņš tieši pirms pastāvīgās uzturēšanās tiesību pieprasīšanas nepārtraukti piecus gadus likumīgi uzturējies Latvijas Republikā. Nosacījumu par nepārtrauktas piecu gadu likumīgas uzturēšanās Latvijas Republikā nepieciešamību neattiecina uz Savienības pilsoņa ģimenes locekli, ja attiecīgais Savienības pilsonis saņēmis pastāvīgās uzturēšanās apliecību;
  2. viņš ir Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa nepilngadīgais bērns un attiecīgais Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis saņēmis pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā.

!!! Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, uzturēšanās atļauju izsniedz:

  1. uz pieciem gadiem vai uz īsāku termiņu, ja Savienības pilsoņa paredzamais uzturēšanās laiks Latvijas Republikā ir īsāks nekā pieci gadi;
  2. uz 10 gadiem, ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklim piešķirtas tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā.