15. septembrī spēkā stājas jauns Imigrācijas likums, ko Saeima pieņēma šī gada 20. augustā. Jaunajā Imigrācijas likumā pamatā saglabāti iepriekšējā regulējuma principi, taču likums paredz arī vairākas būtiskas atšķirības.
Vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītājiem turpmāk jāņem vērā stingrākas prasības attiecībā uz to, kādās valodās var iesniegt dokumentus. Pieprasot vīzu un pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, dokumentus var iesniegt latviešu vai angļu valodā, savukārt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju pieprasījumiem, kā arī dokumentiem, ko iesniedz uzaicinātāji, pievienojot ielūguma vai izsaukuma pieteikumam, ir jābūt latviešu valodā.
Kamēr ilgtermiņa vīzas pieprasīšanas kārtība nemainās, uzturēšanās atļauju pretendentus skars būtiskas izmaiņas. Likums paredz mainīt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas termiņus, vairākos gadījumos nosakot divu gadu termiņu, bet vienlaikus atceļot ikgadēju reģistrēšanas pienākumu. Vienlaikus likums vairs neparedz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas iespēju nekustamā īpašuma pircējiem vai ieguldītājiem kredītiestāžu pakārtotajās saistībās. Savukārt jaunuzņēmumu dibinātāju iespējas pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju ir paplašinātas, ierobežojumus nosakot tikai paaugstināta terorisma riska valstu pilsoņiem.
Būtiskas pārmaiņas skars arī pastāvīgās uzturēšanās tiesības, kur turpmāk tiks saglabāts tikai viens veids – Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss, ko piešķir, pieprasot jaunu atļauju vai reģistrējot esošo. Turpmāk nevienai personu kategorijai pastāvīgās uzturēšanās tiesības netiks piešķirtas uz pirmā iesnieguma pamata, jo obligāts kritērijs būs vismaz piecu gadu uzturēšanās Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju, kas maina nosacījumus bēgļa statusa pieprasītājiem un nepilngadīgajiem bērniem.
Tāpat likums ievieš jaunu investīciju veidu – 150 000 EUR ieguldījumu valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā, taču jāņem vērā, ka šāds fonds šobrīd vēl nav izveidots, tāpēc šī norma pagaidām nav piemērojama.
Izmaiņas skars arī studentus, jo tiesības ieceļot kopā ar saviem ģimenes locekļiem turpmāk būs tikai tiem, kuri ir NATO dalībvalstu pilsoņi vai studē doktorantūrā. Vienlaikus administratīvo procesu optimizācijai maksimālais uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanas laiks ir saīsināts līdz ne ilgāk kā četriem mēnešiem no iesniegšanas dienas.
Papildus tam likumā ietverta ārzemnieku integrācijas sadaļa, kas paredz pienākumu apgūt valsts valodu un Latvijas vēstures un kultūras kursu. Šim pienākumam noteikts pārejas periods, un norma stāsies spēkā no 2027. gada 31. decembra.