Pērn pavēruma pieprasītāju skaits Latvijā bijis mazāks nekā gadu iepriekš, šorīt Latvijas Radio stāstīja Pilsonības un migrācijas pietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze.
PMLP 2019.gadā saņēmusi 178 patvēruma meklētāju pieteikumus, bet pērn - 147. Roze pieļāva, ka arī šogad pieprasījumu skaits saruks.
Visvairāk šādu pieprasījumu saņemts no Baltkrievijas pilsoņiem, taču tādi saņemti arī no Sīrijas, Krievijas, Azerbaidžānas un citu valstu iedzīvotājiem.
Skaidrojot, kādos gadījumus tiek piešķirts bēgļa un kādos - alternatīvais statuss, Roze sacīja, ka bēgļa statusu varētu piešķirt, ja patvēruma meklētājs bijis aktīvs protestu dalībnieks, bet alternatīvo statusu - ja tas vairāk bijis procesu vērotājs.
Roze pastāstīja, ka pērn mazāk bijis arī pieprasījumu darbinieku ievešanai Latvijā, ko ierēdne saista ar Covid-19 pandēmiju.
R1: Tu saplēsi pēdējo lielo krūzi birojā.
R1: Ej stāvi kaktā.
R2: Un lai šādi izturētos pret pieaugušo.
R2: Un iedomājies sevi bērna vietā, un arī bērns jūt pazemojumu.
R2: Gribu augt kā vecāks ienācis centrs Dardedze punkts. Veidlapu aizpildi testu un uzzini vairāk.
R3: Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdēm šodien skatīs ziņojumu par migrācijas un patvērumu Situācija Latvijā 2020. gadā.
R3: Kā to vērtētu, no ko var prognozēt šim gadam. Turpmākajās minūtēs par tos aprunāšos ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieci Mairu Rozi. Labrīt, labrīt.
R3: Kāda tad ir pērnā gada statistika un dati par migrāciju.
R4: Nu pagājušais gads, kā mums ir pieejama arī migrācijas jomā.
R4: Ir saistība ar ar pandēmiju, ar govi 19, un mēs vienmēr sakām līp.
R4: Pandēmija un kas notiek pēc tām un tāpēc arī redzams statistikas datos, protams, jo kopš marta pagājušā gadā iebraukšana arī Latvijā tik apgrūtināto un ar to ir daudz, daudz citādi sakārtotā vidē.
R4: Ieliek, skatāmies, piemēram.
R4: Termiņuzturēšanās atļaujas, kas ir iesniegta pret pagājušajā gadā un, salīdzinot ar gadu iepriekš, tā ir kritums par tie, ja 19. gadā ir pāri par 10000 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas pagājušajā gadā tikai pāri.
R4: Pirkuma tiešajiem 7000 kaut kur apmēram tā tātad ir.
R4: Pirmoreiz, kad mēģina saņemt uzturēšanās atļauju, ir mazāka arī saistībā ar darbu. Tas bija pēdējo gadu.
R4: Top, kur visvairāk mums bija iebraucēji. Tad 19. gadā tie bija 5020. gadā, 12000, kas saņēma tiesības uz nodarbinātību. Bet arī skatoties, kas ir tieši pirmreizējie.
R4: Kad 90. gadā ir četri, četri, četri, 4000 un un un pagājušajā gadā tie ir 2,5, seši.
R5: Varētu teikt tā.
R4: Tendence, ka jauni iebraucēji, kas pirmoreiz saņem tiesības šeit uzturēties mazāk, pārējie, protams, pārejas process notiek un arī ar visu šo nē.
R4: Bijām spiesti mainīt.
R4: Te mainīt prāvas savas.
R4: Savus procesus, jo klātienē pieņemšanas tika apturēta ne pārvaldē, izsniedzām tikai personu apliecinošus dokumentus, bet viss, kas ir saistītas ar migrāciju, tika veikts, kā arī attālināti.
R3: Man tas viss, tātad skaidrojums. Protams, ar govi pandēmijas iedzīvotāju ir viesusi savas korekcijas arī migrācijas datos, bet pērnais gads.
R6: Zīmīgs bija ar to, kā un kaut vai mums tepat kaimiņvalstī Baltkrievijā nestabila situācija valstī, to pameta cilvēki, kas meklēja arī patvērumu. Kādi ir dati par pērnā gada tieši piešķirtajiem patvērumiem.
R4: Pagājušajā gadā mēs skatīsimies arī kā patvērumā, un tie, kas pieprasa patvērumu, ir samazinājies skaits, un tas atkal ir saistība arī ar šo te.
R4: Iespēju iebraukt 19. gadā tie bija 168 pagājušajā gadā 146.
R4: 7. Jā, visvairāk bija tieši no Baltkrievijas, protams, bija arī no citām valstīm, Sīrija un Krievija, Azerbaidžāna takā.
R4: Šics.
R4: Skaits skaits skaits bija mazāks, bet bet mēs redzam, ka vienalga, lai arī robeža ir ciet, arī neviens pa tālruni.
R4: Lai pieprasītu statusa piešķiršanas, skaitļi gan ir maz, jo nu jā.
R4: Mēs pagājušajā gadā bija ļoti maz, kuriem mēs piešķīrām vairāk.
R4: Jau tad pārnāca uz šo gadu, jo pēc, bet nu jā.
R6: Un šogad, kā tad jūs prognozējat. Dati, tie varētu būt līdzīga vai vēl varētu kas mainīties gada otrajā pusē.
R5: Par darbu runājot, jā, jā, es domāju.
R4: Kā varētu būt līdzīgi, jo arī šogad jau patvērums tiek pieprasīts. Mazliet, protams, mazāk, jo no šī te lielāka.
R4: Kategorija, kas ir pagājušajā gadā, Baltkrievijas pilsoņi patvērumu pieprasa mazāk, tā kā kopējais skaits varētu samazināties. Mēs atkal nezinām, kas notiek citur, apkārt var notikt.
R4: Citur pasaulē un un Un no tā būs arī atkarīgs, vai cilvēkiem būs nepieciešama aizsardzība.
R6: Ja nu kas attiecas uz Baltkrieviju, tur ir īpatnēja situācija, jo, piemēram, nesen bija tāds gadījums, kad Administratīvā rajona tiesā pretēji PMLP lēmumam uzdeva piešķirt bēgļa statusu Latvijā kādam Baltkrievijas Valsts jaunatnes teātra darbiniekam un viņa ģimenei.
R6: Šie cilvēki pērn lūdza bēgļa vai alternatīvo statusu, to atteica, piešķīra alternatīvo statusu un izsniedza šo termiņuzturēšanās.
R6: Atļauju uz vienu gadu, tad nu Administratīvā rajona tiesā.
R6: Pretēji šim lēmumam tomēr piešķīra bēgļa statusu, kā tur īsti ir tieši ar baltkrieviem, kādēļ Latvijā viņiem nepiešķir bēgļi, bet gan alternatīvo statusu.
R4: Katrs gadījums ir atsevišķs un arī skatoties no arī pēc šī tiesas sprieduma un tiesas vērtējuma.
R4: Ir jāvērtē katras personas konkrētā.
R4: Konkrētā situācija, vai un cik cilvēks ir, kur iesēti, un ungāri tām ir arī pierādījumi un
R4: Jā, arī šobrīd joprojām būs tāda situācija, ka dažiem būs bēgļa statuss, kurš tiešām ir piedalījies kaut kādās aktivitātēs un visdrīzāk.
R4: Vai varētu būt alternatīvais statuss, ja ir bijis vairāk tā kā vērotājs.
R7: Kaut kā tāda vienkārši skatoties filmas.
R6: Nu jā, tā tad tie kritēriji. Visticamāk, ja tomēr Administratīvā tiesa tomēr pretēji mēdz piešķirt statusu, tad, iespējams, atšķiras no Jūsu kritērijiem.
R4: Dažreiz atšķiras, ja neskatāmies. Tiesu prakse pēc kopumā tie pārsvarā ir vienāds viedoklis ar Pilsonības migrācijas lietu juristiem, līdz ar to mēs nevaram teikt, ka pircēji skatās savādāk.
R4: Bet ir gadījumi, kad tiesai ir kāds.
R4: Savādāks skatījums uz uz kādu jautājumu un jā, cik juristu viedokļi un mēs, protams, respektējam viedokli un izpildāmu tiesas spriedums.
R6: Cik bieži ir tādi gadījumi, kad baltkrievu bēgļiem politisko patvērumu nepiešķirs un no kā tas ir atkarīgs.
R4: Nu.
R4: Šeit, protams, pirmkārt, ir mums tādi gadījumi, kad persona saskaņā ar Dublinas regulu viņai.
R4: Vajadzēja prasīt, piemēram, patvērumu kādā citā valstī, kurā viņš pirmo reizi ieceļojot vai saņemt vīzu, vai tamlīdzīgi, un šādos gadījumos mums ir arī pieņemt.
R4: Lēmumu pārsūtīt personas uz citām citām valstīm ir bijuši gadījumi, kad arī mēs atsakām, jo varbūt šī persona vispār nav piedalījies nekādās.
R4: Saistībā ar šīm te aktivitātēm, kas notiek Baltkrievijā, bet jau diezgan sen, piemēram, dzīvo Latvijā un pēkšņi domā, ka varētu arī šādus tādus saņemt šeit.
R4: Ja nu varētu būt tādi gadījumi, ja
R3: Jā, nav katrs gadījums individuāls, un tas tiek vērtēts tik tālu. Paldies jums saka, šorīt par sarunu sazvanījos ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieci Mairu Rozi. Ir 7 un 17 minūtes, tagad jaunākie ziņu virsraksti.
