Jau pavisam drīz - aprīlī sāksies mūsu 30.jubilejas mēnesis. Tāpēc jau no šodienas sākam stāstīt par Pārvaldes vēsturi, funkcijām un pakalpojumiem.
Šonedēļ uzmanības centrā - migrācijas joma.
Lasi mūsu jaunāko rakstu un uzzini interesantus faktus par vīzām un to vēsturi!
- Kādi bija vīzas ieviešanas pirmsākumi Latvijā?
- Kas mainījās, kad stājās spēkā Šengenas līgums?
- Kāda ir vīzas izsniegšanas kārtība mūsdienās?
Vīza ir noteikta parauga ielīme ceļošanas dokumentā. Tas ir uz noteiktu laiku izsniegts dokuments, kas ļauj ieceļot kādā valstī. Pēc vīzas termiņa beigām valsts ir jāatstāj vai jāsazinās ar migrācijas dienestiem, lai vīzu pagarinātu.
Latvijā vīzas sāka izsniegt sākot no 1993. gada. Toreiz Latvijā nebija iespējams ieceļot bez vīzas. Arī tūristiem bija nepieciešams ielūgums, ko izsniedza papīra formā un sūtīja pa pastu uzaicinātajam ārzemniekam.
Vīzu dati - žurnālā
Salīdzinot ar mūsdienām, vīzu izsnegšana bija diezgan sarežģīts process. Nebija datoru ar interneta pieslēgumu, kas palīdzētu vākt datus par ieceļotājiem un izsniegtām vīzām. Pārvaldes vīzu inspektori, izsniedzot vīzas vagoniņā pie Latvijas robežas, vīzu uzlīmes aizpildīja ar roku un žurnālā ierakstīja datus par izsniegto vīzu.
Rakstiskā veidā tika vākta informācija par tām personām, kuram tika liegta ieceļošana Latvijā. Izsniedzot vīzas, darbinieki katru reizi veica meklēšanu izdrukātajās lapās, kas bija diezgan neparocīgi.
Pirmās vīzu uzlīmes Latvijai uzdāvināja Zviedrijas valdība, bet sākot no 1993.gada tika izmantotas Zviedrijas uzņēmumā AS “Tumba” pasūtītās uzlīmes.
Maksāšanas grūtības
Deviņdesmito gadu apritē joprojām bija vairākas valūtas, kas sarežģīja vīzu izsniegšanas procesu. Valsts nodevas samaksa par vīzām bija noteikta ASV dolāros, bet tika iekasēta Latvijas rubļos, taču maksāt varēja arī vairāku Eiropas valstu valūtās, piemēram, Vācijas markās, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas kronās un Nīderlandes guldeņos. Inspektoriem katru dienu bija jāseko līdzi valūtas kursa izmaiņām. Tikai vēlāk kļuva iespējams maksāt latos.
