Viens no pieprasītākajiem Pārvaldes e-pakalpojumiem ir Personvārdu datu bāze. Tas ļauj noskaidrot, cik cilvēkiem ir tāds pats vārds kā Tev.
Vārds ir katra cilvēka identitāte un simbols. Tas ir personas uzticīgs līdzgaitnieks, jo atšķirībā no uzvārda, ko stājoties laulībā viens no laulātajiem mēdz mainīt, vārdu savā dzīves laikā parasti nemainām.
E-pakalpojums “Personvārdu datu bāze” nodrošina iespēju ne tikai pārbaudīt, cik personas ar interesējošo vārdu ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, bet arī noskaidrot, kāds ir biežāk izplatīto vārdu skaidrojums. Ja personai ir divi vārdi, vari uzzināt, kādās kombinācijās šis vārds ir lietots ar citiem personvārdiem.
Vai vārds var ietekmēt dzīvi?
Latvijas Iedzīvotāju reģistrā reģistrēto personvārdu datubāzi bieži izmanto jaundzimušo bērnu vecāki, lai izvēlētos viņuprāt skanīgāko un oriģinālāko vārdu. Tas ir svarīgi, jo piedzimstot, mēs saņemam vārdu, ko dzīvē dzirdam biežāk par jebkuru citu burtu un skaņu kombināciju.
Personvārdu datu bāzē iespējams uzzināt Gunnara Treimaņa novērojumus par šī vārda nēsātāju rakstura īpašībām, kas apkopoti 2002.gadā izdotajā grāmatā "Vārdu noslēpumi".
Vai vārda izvēle var ietekmēt bērna dzīvi? Senos laikos bērnam izvēlējās vārdu, vērojot, kādas uzvedības īpatnības izrāda sava mūža pirmajās dienās. Tad katrs ģimenes pieaugušais izteica, ar ko īpašu jaundzimušais piesaistījis viņa uzmanību. Tāpat vārdu bērnam varēja izvēlēties, ņemot vērā kādu šajā dienā novērotu zīmi, zīmīgu notikumu. Tā meitenes varēja tikt pie vārda Irbe vai Rasa.
Latviešu senči bērniem deva ar dabu saistītus vārdus – koku, puķu, dzīvu būtņu un pat dabas parādību nosaukumus. Arī mūsdienās vecāki bieži nosauc savus bērnus ar dabu saistītos vārdos: Rasa, Madara, Roze, Mare (jūra – no līvu valodas).
Patlaban vecāki Latvijā var likt bērnam jebkādu vārdu. Vienīgie ierobežojumi - atbilstība latviešu valodas pareizrakstības likumiem un nerakstītiem morāles likumiem. Latvijā izdotajā dzimšanas apliecībā jebkurš bērna vārds tiks pārveidots atbilstoši latviešu gramatikas likumiem.
Kalendārā neierakstīti vārdi
22. maijs Latvijā ir kalendārā neierakstīto vārdu diena, un gadu šajā dienā svinētāju ir arvien vairāk. Vārdi, kas nav iekļauti kalendārā, ir dažādi - pavisam moderni, vecāku fantāzijas vai filmu iedvesmoti.
Pēdējos gados 22. maija svinētājiem ir pievienojušies tādi neparasti vārdi kā Vuks, Valids, Prūsis, Latrels, Regnārs Pērkons, Vasara, Laimrūta, Esme, Serēna, Ivanka, Demiāna, Eivrila, Eloīza, Persija, Skaiste, Airons, Ārdžejs, Daks, Liedars, Umme Ammara, Račita, Jeva Saida, Mejuhada, Rils, Ernlens u.c.
Jāņu un Līgu skaits turpina sarukt
Tādi tradicionālie latviešu vārdi kā Līga un Jānis ar katru gadu turpina sarukt. Pērn tika reģistrēti 68 jaundzimušie ar vārdu Jānis.Jaundzimušo personvārdu Top 100 šis vārds pēdējo 10 gadu laikā noslīdējies no 13. uz 33. vietu, bet vārds Līga pagājušogad vairs vispār nebija sastopams jaundzimušo Top 100. Šobrīd Latvijā dzīvo 48220 Jāņi un 10415 Līgas.
Vārdu mode
Jaundzimušo vārdu mode nemitīgi mainās. Populārāki jaundzimušo zēnu vārdi pēdējā desmitgadē ir bijuši Roberts, Daniels, Markuss, Gustavs, Aleksandrs, Maksims, Emīls, Marks, Artjoms, Adrians.
Savukārt starp meiteņu vārdiem visbiežāk jaudzimušajiem tika izvēlēti vārdi Sofija, Alise, Emīlija, Marta, Anna, Viktorija, Elizabete, Paula, Anastasija, Evelīna.
Interesants fakts, ka 2020. gadā vārds Roberts atkāpies no topa augšgala, un tā vietu ieņēma vārds Olivers.
Starp meiteņu jaundzimušo vārdiem vērojama stabilitāte. Pēdējos piecos gados pirmās trīs vietas savā starpā dala tikai trīs vārdi: Sofija, Alise un Emīlija. Taču zīmīgi, ka 2020. gadā no topa augšgala atkāpās vārds Sofija, kas ir bijis populārākais jaundzimušo meiteņu vārds laika posmā no 2010. līdz 2019. gadam, piekāpjoties vārdam Emīlija.
Izlasi par 2020. gadā populārākajiem jaundzimušo vārdiem ŠEIT.