Ar ko atšķiras Latvijā piešķirtais bēgļa un alternatīvais statuss?

Kam piešķir bēgļa statusu?

Bēgļa statusu var piešķirt, cilvēkam, kurš  atrodas ārpus savas pilsonības valsts vai iepriekšējās mītnes zemes (ja cilvēks ir bezvalstnieks) un nevar atgriezties tajā, jo pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējās mītnes zemē,

• rases,

• reliģijas,
• tautības,
• sociālās piederības,
• politiskās pārliecības dēļ.

Kam piešķir alternatīvo statusu?

To piešķir cilvēkam, ja ir pamats uzskatīt, ka:

• šim cilvēkam tā pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja cilvēks ir bezvalstnieks) draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana;
• plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai  iekšēju bruņoto konfliktu dēļ šim cilvēkam nepieciešama aizsardzība un viņš nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja cilvēks ir bezvalstnieks).

Kas var saņemt pagaidu aizsardzību?

Cilvēku grupai, kas savu valsti atstājusi etnisko konfliktu vai pilsoņu kara dēļ, var piešķirt pagaidu aizsardzību. Pagaidu aizsardzība dod tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijā.

Jautājumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu izlemj Ministru kabinets.

Kas var pretendēt uz bēgļa vai alternatīvo statusu?

Uz bēgļa vai alternatīvo statusu var pretendēt jebkurš cilvēks, izņemot Latvijas pilsoņus, nepilsoņus un cilvēkus, kas Latvijā saņēmuši bezvalstnieka statusu.