Pilsonības likumā noteikts, ka Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā pilsonības pretendentam ir jānokārto latviešu valodas prasmes pārbaude un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaude (turpmāk - zināšanas).

Pilsonības likumā noteiktās pārbaudes reglamentē Ministru kabineta 2013.gada 24. septembra noteikumi Nr. 973 "Noteikumi par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi".

Pārvalde regulāri rīko informācijas dienas, kurās interesenti var uzzināt aktuālāko informāciju par pilsonības iegūšanu, kā arī izmēģināt pārbaužu uzdevumu un testu paraugus. Tuvākās  informācijas dienas iespējams noskaidrot šeit.

Pilsonības likumā noteiktā latviešu valodas prasmes un zināšanas pārbaude notiek:

  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas 4.nodaļā, Rīgā, Daugavpils ielā 31,
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Liepājas nodaļā, Liepājā, Vecajā ostmalā 24,
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Daugavpils nodaļā, Daugavpilī, 18.novembra ielā 105,
  • izbraukuma latviešu valodas un zināšanas pārbaude notiek Ventspilī.
  • Jānoskaidro, vai uz personu neattiecas pārbaudes atvieglojumi, piemēram, saistībā ar izglītību, vecumu, invaliditāti;
  • pārbaude ir jākārto divu mēnešu laikā pēc naturalizācijas iesnieguma un  nepieciešamo dokumentu iesniegšanas;
  • ierodoties uz pārbaudi, personai obligāti jābūt līdzi personu apliecinošam dokumentam un norīkojumam uz pārbaudi.

Personām, kuras ir ieguvušas augstāko izglītību latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs*

Atbrīvojums no latviešu valodas prasmes pārbaudes

Personām, kuras pēc 2011.gada 31.augusta centralizētajā eksāmenā latviešu valodā (akreditētā izglītības programmā 9.klasei), iegūstot tajā kopējo procentuālo novērtējumu, kas nav mazāks par 50 procentiem, vai centralizētajā eksāmenā latviešu valodā (akreditētā izglītības programmā 12.klasei), iegūstot tajā kopējo procentuālo novērtējumu, kas nav mazāks par 20 procentiem*

Atbrīvojums no latviešu valodas prasmes pārbaudes

 Personām, kuras ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas

Atbrīvojums no abām pārbaudēm

Personām, kuras ir sasniegušas 65 gadu vecumu

Atbrīvojums no latviešu valodas rakstu prasmes pārbaudes.

I, II, III grupas invalīdiem

Atkarībā no invaliditātes ir dažādi atbrīvojumi no pārbaudēm. Informāciju skatīt šeit

* Diploma un sertifikāta derīguma termiņš uz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas brīdi - pieci gadi!

Personām ar īpašām vajadzībām noteikti šādi atvieglojumi:

  • I grupas invalīdi, II grupas invalīdi ar progresējošu psihisku saslimšanu, II vai III grupas invalīdi ar kurlmēmumu vai abpusēju kurlumu ir atbrīvoti no latviešu valodas prasmes un zināšanas abām pārbaudes;
  • II un III grupas invalīdi, kuriem nav labās (kreisās) rokas vai labās (kreisās) rokas plaukstas, II un III grupas redzes invalīdi ir atbrīvoti no latviešu valodas rakstu prasmes pārbaudes;
  • II un III grupas runas invalīdi ir atbrīvoti no latviešu valodas runas prasmes pārbaudes;
  • II un III grupas dzirdes invalīdi ir atbrīvoti no latviešu valodas klausīšanās prasmes un runas prasmes pārbaudes;
  • II un III grupas invalīdi ar citām saslimšanām uz iesnieguma un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinuma pamata var saņemt atvieglojumus ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka atzinumu.

Pārbaudes mērķis ir pārliecināties par pilsonības pretendenta latviešu valodas prasmi un spēju apzināti lietot valodu. Pretendentam jāprot latviešu valoda tādā līmenī, lai viņš varētu sekmīgi integrēties sabiedrībā, sazināties ikdienā un sabiedriskās situācijās.

Latviešu valodas prasmes pārbaudei ir divas daļas – rakstiskā daļa un mutvārdu daļa, kuru ietvaros tiek pārbaudītas 4 prasmes:

  1. Klausīšanās - šajā pārbaudes daļā tiek novērtēta personas prasme uztvert valodu kā klausītājam. Persona klausās tekstus, kas pietuvināti ikdienas sarunām, piemēram, divu cilvēku īsu dialogu, informāciju pa radio (monologu), piemēram, laika prognozi, izmaiņas vilcienu sarakstā u.tml.
  2. Lasīšana - persona lasa dažāda rakstura sadzīves tekstus un vienkāršus oficiālus paziņojumus, piemēram, dažādas norādes, neformālas vēstules/zīmītes, sludinājumus u.tml., izprotot tekstā ietverto ideju un atrodot nepieciešamo informāciju.
  3. Rakstīšana - persona izpilda valodas uzdevumu un raksta īsu vēstuli par sadzīves rakstura tematu.
  4. Runa - persona atbild uz 10 intervijas jautājumiem par sevi, sarunājas par sadzīves situāciju, pastāsta par doto attēlu un izsaka savas domas par to.

Latviešu valodas prasmes pārbaudes uzdevumu paraugi

Latviešu valodas prasmes pārbaude personām no 65 gadu vecuma un personām ar invaliditāti:

  • Ja  pirmajā reizē neizdodas nokārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi, atkārtoti to var kārtot ne agrāk kā pēc trim mēnešiem;
  • Atkārtoti jākārto tikai tā pārbaudes daļa, kura iepriekšējā reizē nav nokārtota;
  • Kārtot zināšanas pārbaudi var tikai pēc tam, kad nokārtota latviešu valodas prasmes pārbaude.

Ja persona pārbaudes laikā neievēro pārbaudes kārtību, pārbaudes komisija pieņem lēmumu izbeigt personas latviešu valodas prasmes pārbaudi.

 

Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudes mērķis ir pārbaudīt personas zināšanas atbilstoši Pilsonības likumā noteiktajām prasībām un pārliecināties, vai šīs zināšanas un priekšstati par Latvijas valsti, tās konstitucionālajiem pamatiem, vēsturi, kultūru un latviešu tautu ir pietiekami, lai veicinātu personas pilsoniskās apziņas veidošanos un integrēšanos Latvijas sabiedrībā.

Šo pārbaudi persona var kārtot mutiski vai rakstiski. Mutvārdu pārbaudē persona atbild uz vienu jautājumu par Satversmi un otru par Latvijas vēsturi un kultūru. Rakstiskajā pārbaudē persona izpilda testu, kurā ir 18 jautājumi (10 jautājumi par Latvijas vēsturi un kultūru, 8 – par Satversmi). Abu veidu pārbaudēs personai arī jāuzraksta vai jānorunā valsts himnas teksts.

Gatavojoties zināšanas pārbaudei, var izmantot mācību līdzekli - J.Taurēns "Latvijas vēstures pamatjautājumi un valsts konstitucionālie principi".

  • Katra pārbaudes daļa (himna/vēsture un kultūra/Satversme) tiek vērtēta atsevišķi. Pārbaude ir nokārtota, ja ir nokārtotas visas daļas.
  • Ja pirmajā reizē neizdodas nokārtot zināšanas pārbaudi, atkārtoti to var kārtot ne agrāk kā pēc viena mēneša.
  • Atkārtoti jākārto tikai tā pārbaudes daļa, kura iepriekšējā reizē nav nokārtota.

Ja persona nepiekrīt pārbaudes komisijas lēmumam, tā mēneša laikā var to apstrīdēt, iesniedzot motivētu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

Latviešu valodas prasmes un zināšanu pārbaudi atļauts kārtot ne vairāk kā trīs reizes viena naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas gaitā. Ja pārbaudi neizdodas nokārtot arī trešajā reizē, iesnieguma izskatīšana tiek izbeigta. Persona gan drīkst jebkurā laikā iesniegt jaunu naturalizācijas pieteikumu.

Ja pretendents neierodas uz pārbaudi un divu mēnešu laikā neiesniedz dokumentus, kas apliecina attaisnojošu iemeslu, iesnieguma izskatīšana tiek izbeigta. Savukārt, ja attaisnojošs dokuments tiek iesniegts laikus, tiek nozīmēts jauns pārbaudes datums.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā informāciju var iegūt: