Latvijas Republikas Iekšlietu Ministrijas
Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvalde
homeSākums sitemapLapas karte Teksta versija

PASU VĒSTURE

Pase sāpju ceļos

CCCP_uz_mieta.jpgViss jaunais ar laiku top par vakardienu. Arī jaunās LR pases pēc gadiem būs tikai viens nenozīmīgs spalvas vilciens Latvijas atdzimšanas vēsturē. Neviens pat neatcerēsies, ka LR pases vizuālo ietērpu veidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs, ka pasu izgatavošanu Vācijā organizējis Pasu un vīzu daļas priekšnieks Antons Baltacis, ka pirmo LR pasi 1992. gada jūnijā kopā ar citiem saņēma arī pazīstamais skatuves mākslinieks Ēvalds Valters...

 
Ja pasu izdošanu pretēji loģikai ar laiku arī pārņems Pilsonības un imigrācijas departaments, tad patiesība tomēr vienmēr būs tāda, ka grūtāko un atbildīgāko darba daļu šajā jomā neapšaubāmi paveica LR Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Pasu un vīzu dienesta darbinieki. Tāpēc šajā numurā mēs piedāvājam sarunu ar Pasu un vīzu daļas priekšnieku Antonu Baltaci, viņa vietnieku Jāni Vidžupu un pasu nodaļas priekšnieci Valentīnu Malahovu.
 
- Cik tālu esam tikuši ar jauno Latvijas pasu izsniegšanu? 
A. Baltacis: - Kopš pērngada 6. jūnija, kad svinīgi izsniedzām pirmās, līdz pusjanvārim tās bija saņēmuši 130 000. Domājam, ka tā ir kāda desmitā daļa. Kopskaits patlaban galīgi nosakāms nav. Par tiem, kam jaunā pase jāizsniedz, precīzi zināms tikai pēc Iedzīvotāju reģistrā konstatētā pilsoņu - vēlētāju skaita: 1113 256 līdz 20. janvārim. Tas palielināsies, jo Rīgā un vēl citās sešās pilsētās un rajonos reģistrācija oficiāli pagarināta, to turpinās arī visur Latvijā. Vēl pasu saņēmēju kopskaitu papildinās jaunie cilvēki vecumā no 16 gadiem līdz vēlētāju tiesību sasniegšanai. 
- Tad jau paies nez cik ilgs laiks, kamēr visi tiks pie jaunajām pasēm... 
- Tik ātri, cik gribam, neiznāk. Ir vērts atcerēties, ka tad. kad mainījām Latvijas PSR pases, pagāja pieci gadi, līdz šo maiņu pilnīgi paveicām. Bet tolaik katrā pasu nodaļā no rūpnīcām deva palīgā citviet septiņus, desmit, citviet piecpadsmit cilvēkus. Un mūsu Štati tad vēl nebija mazināti un mazināti. 
V. Malahova: - Tagad ir 18 rajoni, kuros palicis tikai pa vienam inspektoram, kas var izrakstīt pases. Kā lai viņam pārmet, ja tas nedēļā vairāk par simt, divsimt nepaspēj? Jo viņam jāizsniedz ari LPSR pases tiem jaunajiem iedzīvotājiem, kuri sasniedz 16 gadu vecumu, bet kuriem Latvijas pase nepienākas. Pērn tādas izsniegtas 52 000. Vēl 32 000 - mainītas fotokartītes, pārejot citā vecuma intervālā. Pēc Saeimas vēlēšanām nāks pilsonības likums, pilsoņu loks paplašināsies un darba būs vēl vairāk. 
A. Baltacis: - Un tad vēl gluži tehniskas likstas. No Vācijas saņemtās speciālās rakstāmmašīnas ar elektronisko aparatūru tāpat bojājas un stājas, rakstāmlietas nekalpo tik ilgi, kā paredzēts. Par rezerves daļām jāmaksā valūtā, bet savas mums nav. Kamēr sameklē un sadabū, kamēr atgādā vajadzīgo no Vācijas, laiks zūd. Un tad vēl ostā par visu prasīja muitu. Arī par pasēm. Kauna lieta -valsts vajadzībām valsts maksā sev (vai šim departamentam?) muitas nodevu. Vēlāk gan no tāsatbrivoja, bet nesmuki tik un tā. Un kādas liekas pūles tas prasa. Un vēl viena nediena - bija laiks, kad dažas pasu nodaļas strādāja neapkurinātās telpās. Bet jutīgās mašīnas tādā zemā temperatūrā nedarbojās... 
- Pilsonības un imigrācijas departaments prasa, lai pasu izsniegšanu nodod tā ziņā... 
A. Baltacis: - Par to runā visu laiku, kopš sākusies pasu izsniegšana. To gribēja Pļavnieka kungs, kamēr bija departamenta direktors, to gribēja Karnupa kungs, kurS nāca viņa vietā. Tagad - bet jau ar striktiem nosacījumiem - to pēc atgriešanās direktora amatā atkal prasa Pļavnieks. 
Pases saņemējam laikam gan ir vienalga, vai to izdodam mēs vai Pilsonības un imigrācijas departaments. Bet tās pārņemšana jau nav tik vienkārša, kā izskatās. Diezgan būtiski ir jāmaina likumi. Likums "Par policiju" pasu izsniegšanu ir uzdevis policijai. Un tāda kārtība ir gandrīz visā pasaulē. 
- Departaments prasa štatus... 
A. Baltacis: - Un arī telpas. Ar Štatiem vēl kaut kā. bet telpu nodošana tam nav reāla. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos rajonus, kuros pasu maiņai telpas ārpus policijas ēkām iedevušas izpildkomitejas. Lielum lielajā daļā rajonu pasu nodaļas mitinās policijas telpās. Šaubos, vai mūsu ministrs piekritīs laist tur iekšā citu iestādi. Tā raustāmies šurpu turpu. 
- Vai ar strādātājiem būs vienkāršāk? Var taču izveidoties situācija, ka departaments gribēs tikai pašu štatu sarakstu, bet ne tos cilvēkos, kuri strādā šais štata vietās. 
A. Baltacis: - Viņi domā pieņemt darbā konkursa kārtībā, tādas vēstules viņi mums rakstīja. Prasības: lai būtu pilsonis, lai pārvaldītu valsts valodu. Varbūt tie mūsu cilvēki, kas nav atestēti, ietu. Bet tie, kas atestēti, neies. Tie ir virsnieki, viņiem darbs līdz pensijai atradīsies Iekšlietu ministrijas sistēmā. Un pasu nodaļas jau nelikvidēsies, tām ir vēl citi pienākumi, ne tikai jauno pasu izsniegšana. 
Mūsu darbinieku stiprā puse ir lielā pieredze. Pilsonības un imigrācijas departamentā - pārliecība, ka viņi ir tie labākie, politiski pareizākie. 
- Intervijā "Dienai" Karnupa kungs, nu jau būdams valsts ministra vietnieka rangā, ir teicis: "Mums tagad ir komisija, kas risina visus jautājumus, kā departaments pārņems pasu izdošanu. Sākotnēji, pirms diviem mēnešiem, paredzējām, ka tas notiks no 1 .janvāra. Tagad domāju, ka tik ātri nebūs, jo ir visādas nianses, kas saistītas gan ar štata vienību pārņemšanu, gan ar telpām, gan ar apmācībām un citām.lietām. Ir iespējams, ka kaut kad pirmajā pusgadā Pilsonības un imigrācijas departaments pārņems pasu lietas, jo tas ir loģiski - datiem, kas ir pilsoņu pasēs, jāsakrīt ar Iedzīvotāju reģistra datiem." 
A. Baltacis: - Tā viņi "risina" jau pusgadu. Rezultāts ir tāds: sakarā ar milzīgo papildu slodzi prasīto štatu - 107 cilvēkus - mums nepiešķīra. Bet daļa no tiem, kas strādāja, bažīdamies, ka nav perspektīvas palikt turpmāk, aizgāja prom. Cits pensijā, cits mainīja darbavietu, kur nu katrs. Un viņu aiziešana, protams, ir pasu izsniegšanas tempu bremzējošs faktors. 
Bet par "risināšanas" paņēmieniem gribu teikt, ka maz ko līdz rakstīt vēstules mums par nodošanu un pārņemšanu. Par to ir jārunā vismaz ministru līmenī. Mēs varam piekrist vai nepiekrist, bet nevaram izlemt. 
Tādā neziņā un nenoteiktībā dzīvojam. Ja zinātu, ka jauno Latvijas pasu izdošana paliek mūsu kompetencē, tad mēs šos štatus palielinātu un veiktos ātrāk. Tie tempi pamazām aug - esam iestrādājušies. 
J. Vidžups: - visās valstīs apvienojas imigrācijas dienesti ar pasu dienestiem un kopā strādā. Tā var labāk izdarīt. Bet mūs gandrīz nostāda vienu pret otru. Lai cīnāmies. Skaidrs, kāda tad strādāšana. Jārēķinās ari, ka tikmēr, kamēr risināsies šī pārņemšana, pasu izsniegšanu nāksies pārtraukt. Un vēl departamentam vajadzēs laiku, kamēr apmācīs savus darbiniekus un kamēr tie iestrādāsies. 
- Lai nu to pasu devēju organizēšanās būtu kāda būdama, bet, pasu devējiem tādā tempā strādājot, daudziem jo daudziem Latvijas pilsoņiem ilgi vajadzēs dzīvot bez Latvijas jaunās pases. Ar kādu personības dokumenta lai viņi iztiek? 
A. Baltacis: - Jārēķinās ar to, ka tikmēr viņi būs spiesti dzīvot ar PSRS pasēm. Nedosim taču viņiem bezpavalstnieka apliecību. Nekādu citu dokumentu mums nav. 
Ar PSRS iekšzemes pasēm būs jāizlīdzas āri tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēc pilsonības likuma pieņemšanas un tādējādi arī pilsoņu loka paplašināšanās netiks uzreiz tajā iekšā, bet varēs to sagaidīt pēc gada, diviem vai trijiem. Tiem. kas kategoriski atteiksies pāriet Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas u. c. pavalstniecībā. Tiem, kas pāries, jāsaņem savas valsts pase, un tie pie mums dzīvos kā ārvalstnieki. Taču noteikšana pieder Augstākajai Padomei vai vēlāk - Saeimai. Nevar tik lielam skaitam dot bezpavalstnieka statusu, tas nav valsts interesēs. Visas valstis cenšas, lai tajās būtu pēc iespējas mazāk bezpavalstnieku. 
- Un beidzot tīri praktisks jautājams: lai cilvēks saņemtu jauno LR pasi, dokumenti viņam joprojām jāiesniedz Iedzīvotāju Reģistra punktā pēc savas dzīvesvietas? 
A. Baltacis: - Jā, tā tas ir, jo tāda kārtība dod iespēju līdz minimumam samazināt mēģinājumus saņemt pasi negodīgā ceļā. 
Diemžēl ir ari tādi mēģinājumi.
 
 
 
 
 
 
Sarunu pierakstīja Viktors BĒRZIŅŠ
Žurnāls "Temīda"; 1/2 (1993. g.)

INFORMĀCIJA

PMLP teritoriālo nodaļu darba laiks (izņemot Rīgas 1. nodaļu)

Pirmdiena 09:00 - 16:30
Otrdiena 09:00 - 16:30
Trešdiena 09:00 - 16:30
Ceturtdiena 09:00 - 16:30
Piektdiena 09:00 - 16:00

Kontakti

Tālrunis informācijai
+371 67209400

sarunas var tikt ierakstītas
Tālruņi iepriekšējam pierakstam SKATĪT ŠEIT

Nodaļu atrašanās

facilities