Atpakaļ  Drukāt

Statistika: PATVĒRUMA MEKLĒTĀJI

2009.gadā 52 ieceļotāji Latvijai lūguši patvērumu, taču tikai pieciem piešķirts bēgļa statuss un vēl seši iebraucēji saņēmuši alternatīvo statusu.

Visbiežāk iesniegumi ar lūgumu piešķirt patvērumu pērn saņemti no Afganistānas pilsoņiem – 6 pieaugušie un vēl 12 bērni kā savu piederības valsti bija norādījuši tieši Afganistānu. Vēl 11 ieceļotāji patvērumu lūdza no Uzbekistānas, bet pa trijiem iebraucējiem bijis no Irānas, Krievijas un Palestīnas. Iesniegumi saņemti arī no diviem Bangladešas iedzīvotājiem, diviem Kongo Demokrātiskās Republikas pilsoņiem, kā arī pa diviem Gruzijas, Turcijas un Sīrijas valstpiederīgajiem. Pēc patvēruma vērsušies arī pa vienam ieceļotājam no Irākas, Eritrejas un Baltkrievijas, savukārt vēl viens patvēruma meklētājs bijis bezvalstnieks, jo nav bijis piederīgs nevienai valstij.

Izskatot visus iesniegumus, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 1951.gada Ženēvas konvencijas bēgļa statusu pērn piešķīrusi 5 personām, no kurām 3 bēgļi nākuši no Krievijas, viens no Kirgizstānas un vēl viens no Baltkrievijas. Tāpat pērn sešas personas saņēmušas alternatīvo statusu, kas tiek piešķirts patvēruma prasītājiem, kurus nevar atzīt par bēgļiem, taču pastāv pamats uzskatīt, ka pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī šīs personas varētu tikt pakļautas smagam kaitējumam.

Kopš 1998.gada, kad tika uzsākta patvēruma procedūra, patvērumu pieprasījušas 306 personas, no kurām bēgļa statuss piemērots 22 personām, bet vēl 27 personas saņēmušas alternatīvo statusu. Divi bēgļa statusu saņēmušie iedzīvotāji šajā laikā jau ir naturalizējušies un kļuvuši par Latvijas pilsoņiem.

Saskaņā ar Patvēruma likumu, par patvēruma meklētāju Latvijas Republikā uzskatāma persona, kura iesniegusi iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Bēgļa statusu var piešķirt, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējās mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks) savas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ. 

Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004.gada 1.maijā Latvijai ir saistoša Padomes Regula Nr. 343/2003, kas paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (turpmāk – Dublinas Regula).

Dublinas Regulas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka patvēruma meklētāja pieteikums tiek izskatīts tikai vienā no ES dalībvalstīm, tādējādi novēršot gadījumus, kad pavēruma meklētājs un/vai viņa ģimene vienlaicīgi lūdz patvērumu vairākās ES dalībvalstīs, negodīgi izmantojot patvēruma procedūru. Dublinas Regula nosaka kritērijus pēc kuriem Dalībvalsts izvērtē, vai par konkrētā patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbildīga kāda cita no ES Dalībvalstīm.