Latvijas Republikas Iekšlietu Ministrijas
Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvalde
homeSākums sitemapLapas karte Teksta versija

LATVIJAS PASU VĒSTURE

Pasu sistēmas dzimtene ir FrancijaLudvigs XIV 1672. gadā aizliedza saviem pavalstniekiem izbraukt no Francijas un ārvalstniekiem iebraukt Francijā bez pasēm. Pase tulkojumā no franču vārda "passport" un itāļu "passo" nozīmē: solis, iespēja cauriet. 
Krievijas impērijā par pasu sistēmas aizsākumu uzskatāms 1719. gads Pētera I valdīšanas laikā. Eiropas valstīs pasu sistēmas uzdevums bija miera un kārtības nodrošināšana, bet Krievijā līdztekus šīm funkcijām pase bija arī nodokļu samaksas kontroles, karaklausības un citu valsts regulēto funkciju garants.


Krievijas impērijas pasu sistēma Latvijā bija spēkā līdz 1919. gadam. Pases tika izsniegtas personām, kas pārvietojās valstī ārpus pastāvīgās dzīvesvietas. 

Latvijas brīvvalsts laikā pasu sistēmu noteica īpaši 1927. gada noteikumi ar vēlākiem grozījumiem un īpašaIekšlietu ministrijas instrukcija. Latvijā bija noteikts, ka katram pilsonim, izņemot aktīvajā karadienestā atrodošos, savas personas apliecināšanai bija nepieciešama ārzemju vai iekšzemes pase. Pase bija nepieciešama katrai 16 gadu vecumu sasniegušai personai, bērnus līdz 16 gadu vecumam ierakstīja vecāku pasēs. Īpašos gadījumos ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu pasi varēja saņemt pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas.


Pēc Otrā pasaules kara, Latvijā tika ieviesta PSRS pasu sistēma. Tika izdotas divu veidu pases – parastā pase un ārzemju pase ārvalstu ceļojumiem. 
1991.gadā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu aktuāls kļuva jautājums par to, kādus personas dokumentus lietos atjaunotās Latvijas pilsoņi savā zemē un ceļojumos uz ārvalstīm. 
Tika pieņemts kompromisa lēmums – turpināt izmantot tos dokumentus, kuri bija iedzīvotāju rīcībā, un nepieciešamības gadījumā turpināt izsniegt nu jau bijušās PSRS pases, kas bija palikušas Iekšlietu ministrijas rīcībā. Līdztekus šim darbam tika uzsākta Latvijas personu apliecinošu dokumentu izstrāde. 
Tika pieņemts politisks lēmums izstrādāt trīs veidu pases tipa dokumentus – Latvijas pilsoņa pasi, Latvijas diplomātisko pasi un personas apliecību bezvalstniekiem
Pasu izstrādes laiks bija īss, valsts rīcībā šim mērķim bija ierobežots finansējums, tādēļ pasēm ir vienkāršs dizains, neliels, tomēr tā laika vispārējam līmenim pietiekams drošības elementu klāsts. Pases tika personalizētas decentralizēti 37 vietās Latvijā un lielākajās pārstāvniecībās ārzemēs.

 

Pirmās Latvijas pilsoņu pases tika izsniegtas 1992. gada jūnijā
Pasu izsniegšana un ar to saistītie darbi 1994.gada maijā no policijas pārziņas nonāca Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā. Viens no iemesliem bija koncepcija, ka pasu sistēmai jābūt ciešā saistībā ar Iedzīvotāju reģistru, kas bija pārvaldes pakļautībā no paša tā izveides sākuma. 
Līdztekus tam bija aktuāla arī to Latvijas iedzīvotāju, kuri nebija Latvijas pilsoņi, apgāde ar personas dokumentiem. Diemžēl dažādu politisku apsvērumu dēļ likumdevējs šo personu tiesisko statusu definēja tikai 1995. gada 12. aprīlī, pieņemot likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”. 
Jau 1994.gadā Latvijas Iekšlietu ministrijai sāka pietrūkt bijušās PSRS ārzemju pasu, kuras nepilsoņi varēja lietot ceļošanai uz ārvalstīm. Tādēļ šo personu vajadzībām tika pielāgotas bezvalstnieku personas apliecības, kurās ar spiedogu tika izdarīta atzīme par personas statusu. Ar lielām grūtībām šie dokumenti tika saskaņoti starptautiskai lietošanai. Apliecības tika izsniegtas ar 2 gadu derīguma termiņu. Pavisam no 1995. gada līdz 1997. gada 9. aprīlim tika izsniegtas 75 750 personas apliecības.

 

Paralēli tam sākās darbs pie jaunas – nepilsoņu pases izstrādes. Konkursā par nepilsoņu pasu izgatavošanu un personalizācijas sistēmas izstrādi uzvarēja Kanādas firma “Canadian Bank Note Company”. Līgums ar šo firmu tika parakstīts 1995. gada 7. novembrī. Nepilsoņu pasu izsniegšana tika uzsākta 1997. gada 10. aprīlī. Ar 2000. gada 31.martu tika pārtraukta bijušās PSRS iekšzemes pasu izmantošana.

Jau 1996. gadā kļuva skaidrs, ka 1992. gada parauga Latvijas pilsoņu pases neatbilst modernajām pasu drošības prasībām - aizsardzība no dokumentu drošības viedokļa ir nepilnīga, it īpaši - aizsardzība pret galvenās datu lapas satura izmaiņām. 1998. gada 1. septembrī tika izsludināts pirmais konkurss par jaunu Latvijas pasu izgatavošanu un piegādi. Taču konkursa komisijas izraudzītā pretendenta piedāvājums Ministru kabinetā tika noraidīts.

 

Ar Ministru kabineta 1999.gada 14.decembra lēmumu personas dokumentu sistēma konceptuāli tika sadalīta – pases kā ceļošanas dokuments uz ārvalstīm un identifikācijas kartes personas apliecināšanai iekšzemē. Tikai trešā konkursa rezultāti tika apstiprināti Ministru kabinetā un 2000. gada 26. maijā par Pasu izgatavošanas konkursa uzvarētāju tika atzīta Vācijas firma “Giesecke & Devrient”. Šīs pases tika izstrādātas atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) 1999. gada un Eiropas Savienības Padomes 2000. gada 17. oktobra rezolūcijas rekomendācijām gan pases satura un uzbūves, gan dokumentu drošības jomā.

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai kļuva saistoši vairāki ES tiesību akti, tai skaitā arī Eiropas Savienības Padomes Regula Nr.2252/2004 un ES dalībvalstu valdību pārstāvju pieņemtā rezolūcija, kuri nosaka, ka ES dalībvalstīm jāievieš vienota parauga pases ar biometrijas datiem, kas būtu atbilstošas visaugstākajiem pasu drošības standartiem. 

2007. gada 20. novembrī sāka izsniegt pases, kurās iekļautajās mikroshēmās ir informācija par personas biometrijas datiem – sejas attēlu un, sākot ar 2008. gada 15. septembri, pirkstu nospiedumiem. Tās ir atbilstošas Latvijas institūciju, Eiropas Savienības un starptautiskajām drošības prasībām.

    INFORMĀCIJA

    PMLP teritoriālo nodaļu darba laiks (izņemot Rīgas 1. nodaļu)

    Pirmdiena 09:00 - 16:30
    Otrdiena 09:00 - 16:30
    Trešdiena 09:00 - 16:30
    Ceturtdiena 09:00 - 16:30
    Piektdiena 09:00 - 16:00

    Kontakti

    Tālrunis informācijai
    8300

    Tālrunis informācijai, zvanot no ārzemēm +371 67588675

    Nodaļu atrašanās

    facilities