Latvijas Republikas Iekšlietu Ministrijas
Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvalde
homeSākums sitemapLapas karte Teksta versija

Jautājumi un atbildes par dzīvesvietas deklarēšanu

1. Vai, deklarējot dzīvesvietu, ir jāpierāda ar dokumentiem, ka personai ir tiesības deklarēties konkrētā adresē?

Iesniedzot dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu, tajā ir jānorāda, kāds tiesiskais pamats personai ir dzīvot veidlapā norādītajā adresē. Cits dokuments, izņemot personu apliecinošo dokumentu, personai nav jāuzrāda. Papildus dokumenti būs jāuzrāda, ja pašvaldības iestādei ir radušas pamatotas šaubas par sniegto ziņu patiesumu un pašvaldība ir motivējusi papildus dokumentu iesniegšanas nepieciešamību.

2. Vai personai dzīvesvietas deklarēšanas veidlapā ir pienākums norādīt visas dzīvesvietas adreses?

Persona kā savu pamata dzīvesvietas adresi deklarē vienu, kurā tā ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Ja persona vēlas, tā var norādīt dzīvesvietas deklarēšanas veidlapā neierobežotu skaitu papildu adreses.

3. Cik daudz personas vienlaikus var būt deklarētas vienā nekustamajā īpašumā?

Normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi deklarēto personu skaitam vienā nekustamajā īpašumā.

4.    Gadījumā, ja persona nepatiesi deklarēs savu dzīvesvietu citas personas adresē, vai tai būs tiesības dzīvot deklarētajā adresē?

Persona var deklarēt tikai tādu dzīvesvietas adresi, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats. Ja arī persona ir norādījusi nepatiesu informāciju dzīvesvietas deklarēšanas veidlapā, deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas sekas un līdz ar to personai nav tiesību dzīvot deklarētajā adresē.

5. Vai personai pirms jaunas dzīvesvietas adreses deklarēšanas ir jāvēršas pašvaldībā ar lūgumu anulēt ziņas par iepriekšējo deklarēto dzīvesvietu?

Nē, jo deklarējot jaunu dzīvesvietu, ziņas par personas iepriekšējo dzīvesvietas adresi Iedzīvotāju reģistrā automātiski tiks aizstātas ar ziņām par jauno dzīvesvietas adresi.

6. Vai nepilngadīga bērna dzīvesvieta ir jādeklarē vecāku deklarētajā dzīvesvietā?

Nē, bērna vecāki var deklarēt bērna dzīvesvietu arī citur.

7. Vai jaundzimušā bērna vecākiem ir jādeklarē jaundzimušā bērna dzīvesvieta, ja, reģistrējot bērna dzimšanu, vecāki mutiski norādīja bērna dzīvesvietu?

Reģistrējot jaundzimušā bērna dzimšanu Dzimtsarakstu nodaļā, vecākiem ir tiesības vienlaikus deklarēt arī bērna dzīvesvietu. Ja ziņas par jaundzimušā bērna dzīvesvietu nav deklarētas, bet ir mutiski norādītas, reģistrējot bērna dzimšanu, un ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā kā par norādīto dzīvesvietas adresi, tad jaundzimušā bērna vecākiem ir jādeklarē bērna dzīvesvieta.

8. Kādos gadījumos pašvaldības iestāde ir tiesīga reģistrēt personas dzīvesvietu un vai reģistrētā dzīvesvieta ir uzskatāma par personas deklarēto dzīvesvietu?

Ja persona mēneša laikā pēc deklarēto ziņu anulēšanas nav deklarējusi savu dzīvesvietu, pašvaldības iestādei ir tiesības reģistrēt personas dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistrā, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums ar adresi, kurā persona dzīvo. Uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā. Minētā dzīvesvieta nav uzskatāma par personas deklarēto dzīvesvietu.

9. Vai pēc dzīvesvietas deklarēšanas pašvaldības iestādē vai Pārvaldē ir iespējams saņemt izziņu par to, ka ir veikta dzīvesvietas deklarēšana?

Pēc ziņu aktualizēšanas Iedzīvotāju reģistrā par personas deklarēto dzīvesvietu pašvaldības iestāde vai Pārvalde pēc personas pieprasījuma izsniedz dokumentu, kas apliecina dzīvesvietas deklarēšanas faktu. Par minētā dokumenta saņemšanu personai nav jāmaksā valsts nodeva. Ja persona vēlas saņemt izziņu par deklarēto dzīvesvietu vēlāk, tai, saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumiem Nr.391 “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra”, ir jāmaksā valsts nodeva.

10. Vai persona var lūgt pašvaldības iestādei anulēt ziņas par savu deklarēto dzīvesvietu?

Jā, persona var lūgt anulēt ziņas par savu deklarēto dzīvesvietu. Tas var notikt, piemēram, ja persona pārdod savu nekustāmo īpašumu, un vēl nezina kur pastāvīgi dzīvos. Dzīvesvietas maiņas gadījumā personai ir pienākums mēneša laikā kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā deklarēt to.

11. Ja nekustamam īpašumam ir mainījusies adrese, vai personai ir jādeklarē jaunā adrese?

Nē, jaunā adresē nav jādeklarē. Ziņas par personas iepriekšējo dzīvesvietas adresi Valsts adrešu reģistrā automātiski tiks aizstāta ar ziņām par jauno dzīvesvietas adresi, un šī adrese būs pieejama arī Iedzīvotāju reģistrā kā personas deklarētā dzīvesvietas adrese.

12. Vai ir iespējams deklarēt dzīvesvietu īpašumā, kur nav ēkas?

Jā, tas ir iespējams, ja personas dzīvesvieta atbilst Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteiktajām dzīvesvietas pazīmēm, proti, dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

13. Ja pašvaldība ir iesākusi deklarēšanas veidlapā minēto ziņu pārbaudi, vai ziņas par deklarēto dzīvesvietu obligāti ir jāanulē?

Ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē, ja pamatojoties uz pārbaudes laikā iegūto informāciju pieņemts lēmums, ka persona dzīvesvietas deklarēšanas veidlapā sniegusi nepatiesas ziņas vai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

 

INFORMĀCIJA

PMLP teritoriālo nodaļu darba laiks (izņemot Rīgas 1. nodaļu)

Pirmdiena 09:00 - 16:30
Otrdiena 09:00 - 16:30
Trešdiena 09:00 - 16:30
Ceturtdiena 09:00 - 16:30
Piektdiena 09:00 - 16:00

Kontakti

Tālrunis informācijai
8300

Tālrunis informācijai, zvanot no ārzemēm +371 67588675

Nodaļu atrašanās

facilities