Latvijas Republikas Iekšlietu Ministrijas
Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvalde
Sākums Lapas karte Grafiskā versija

Eiropas Savienība

Politikas jomas

Politikas jomas

ES līmenī tiek regulēti šādi migrācijas un patvēruma politikas virzieni:

  • Vīzu politikas joma;
  • Legālā migrācija;
  • Brīva personu kustība;
  • Cīņa pret nelegālo imigrāciju;
  • Patvērums un starptautiskā aizsardzība;
  • Dokumentu drošība;
  • Migrācijas politikas ārējā dimensija.

Vīzu politikas joma

ES līmenī tiek regulēti jautājumi, kas saistīti ar īstermiņa vīzu izsniegšanas, pagarināšanas, atcelšanas un anulēšanas procedūrām un nosacījumiem, kā arī vīzu formu. Visā ES ir izstrādāts un apstiprināts vienots to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem ir nepieciešamas vīzas, šķērsojot ES ārējo robežu, un to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem, šķērsojot ES ārējo robežu, vīzas nav nepieciešamas.

Lai veicinātu un atvieglotu īstermiņa ceļošanas režīmu starp ES un trešajām valstīm, ES jau ir noslēgusi vairākus līgumus ar trešajām valstīm par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu, kā arī turpina diskusijas par jaunu sarunu uzsākšanu šādu līgumu noslēgšanai.

Lai gan ilgtermiņa vīzu izsniegšanas jautājumi pamatā atrodas katras dalībvalsts nacionālajā kompetencē, ES līmenī atsevišķi jautājumi, piemēram, tiesības ceļot Šengenas zonas ietvaros un vīzas forma, tomēr tiek noteikti.

Lai īstenotu kopējo vīzu politiku ES, ir izveidota Vīzu informācijas sistēma (VIS), kas ir informācijas sistēma vīzu datu apmaiņai starp Šengenas valstīm. VIS mērķis ir vienkāršot vīzu pieteikumu procedūras un pārbaudes pie ārējām robežām un uzlabot drošību. VIS satur biogrāfiskos un biometrijas datus par personām, kas iesniedz pieteikumu Šengenas vīzas saņemšanai.

Ņemot vērā VIS darbības apjomu, tās darbības uzsākšana tiek īstenota pakāpeniski – reģionā pēc reģiona. Reģionu secību nosaka Komisija, izvērtējot tādus kritērijus kā nelegālās imigrācijas riskus, draudus dalībvalstu iekšējai drošībai un iespējas veikt biometriskos datus no visām reģiona valstīm (kopā ir 23 reģioni).

Legālā migrācija

ES kompetencē ir pieņemt tiesību aktus legālās migrācijas jomā, kas regulē tikai tādus jautājumus kā noteiktu personu kategoriju (piemēram, zinātnieki, studenti, augsti kvalificētais darbaspēks, sezonas strādnieki, uzņēmumu iekšienē nosūtītie darbinieki) ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus un procedūras, kā arī tām piešķiramo tiesību apjomu. Vienlaikus, jautājums par uzņemamo legālo migrantu skaitu ir atstāts katras dalībvalsts kompetencē, ņemot vērā tās darba tirgus vajadzības un specifiku. Kā arī katra dalībvalsts var īstenot darba tirgus testu, lai pārliecinātos, ka konkrētā darbavieta nevar tikt aizpildīta ar vietējo darbaspēku.

Tāpat saskaņā ar ES likumdošanu trešo valstu pilsoņi, izpildot noteiktos kritērijus, var pretendēt un saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu un no tā izrietošās īpašās tiesības.

ES šobrīd nevar pieņemt tiesību aktus integrācijas jautājumos, vienlaikus tā var motivēt un atbalstīt pasākumus, ko dalībvalstis veic, lai sekmētu to trešo valstu pilsoņu, kas legāli uzturas ES, integrāciju.

Brīva personu kustība

Viena no ES pamatbrīvībām ir brīva personu kustība. ES apstiprinātais tiesiskais regulējums paredz nosacījumus attiecībā uz Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un pastāvīgi uzturēties dalībvalstu teritorijā, kā arī ietver zināmus ierobežojumus saistībā ar sabiedriskās drošības, kārtības un veselības apsvērumiem.

ES līmenī ir izstrādāti harmonizēti nosacījumi attiecībā uz trešo valstu pilsoņu, kas likumīgi uzturas ES, ģimeņu apvienošanas jautājumu.

Cīņa pret nelegālo imigrāciju

Cīņas pret nelegālo imigrāciju stiprināšanai ES līmenī ir noteikti kopēji standarti un procedūras, kas dalībvalstīs ir jāpiemēro attiecībā uz nelikumīgi uzturošos trešo valstu pilsoņu atgriešanu; ir izstrādāts mehānisms tādu dalībvalstu lēmumu savstarpējai atzīšanai, kas attiecas uz trešo valstu pilsoņu izraidīšanu, kā arī harmonizēta pieeja attiecībā uz sankcijām tiem darba devējiem, kas nodarbina nelegāli uzturošos trešo valstu pilsoņus. Papildus tam, norit aktīva dalībvalstu praktiskā sadarbība nelegālās imigrācijas apkarošanai un novēršanai, jo īpaši sniedzot atbalstu tām dalībvalstīm, kas saskaras ar nelegālās imigrācijas plūsmu vai jaukto migrācijas plūsmu radīto pastiprināto spiedienu. Praktiskās sadarbības efektīvs instruments ir Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), kas darbojas jau kopš 2004.gada. 

Ļoti būtisku lomu efektīvas atgriešanas politikas īstenošanai ES spēlē ar trešajām valstīm noslēgtie readmisijas (atpakaļuzņemšanas) līgumi, kas paredz noteiktu sadarbības mehānismu nelegāli uzturošos personu atpakaļuzņemšanai.

Patvērums un starptautiskā aizsardzība

Patvēruma un starptautiskās aizsardzības jomā ES līmenī tiek regulēti tādi jautājumi kā patvēruma meklētājiem un personām, kas ieguvušas starptautisko aizsardzību, nodrošināmie uzņemšanas standarti; starptautiskās aizsardzības – bēgļa vai alternatīvā statusa – piešķiršanas un atņemšanas kritēriji un procedūras, kā arī kārtība, kā nosaka par patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbildīgo dalībvalsti.

Aktuāls jautājums patvēruma jomā ir solidaritāte gan starp ES dalībvalstīm, gan ar trešajām valstīm, sniedzot atbalstu tām, kas saskaras ar patvēruma meklētāju neproporcionāli lielu pieplūdumu. Solidaritātes pasākumu izpildes pamatprincips ir dalībvalstu brīvprātīga iesaiste šajās aktivitātēs atkarībā no katras valsts iespējām un patvēruma sistēmas kapacitātes.

Lai veicinātu praktisko sadarbību dalībvalstu starpā, 2011.gadā sāka darboties Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO).

Dokumentu drošība

Dokumentu drošības jomā ES ir paredzēti saistoši nosacījumi attiecībā uz dalībvalstu izsniegto pasu, ceļošanas dokumentu un uzturēšanās atļauju drošības standartiem.

Migrācijas politikas ārējā dimensija

Ievērojot migrācijas fenomena globālo raksturu, arvien aktuālāks kļūst jautājums par sadarbību migrācijas un patvēruma jomā ar tām trešajām valstīm, kas ir migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, kā arī migrācijas un attīstības politikas saikņu stiprināšana. Minētā sadarbība tiek īstenota dažādu projektu, forumu un formātu veidā starp ieinteresētajām dalībvalstīm un trešajām valstīm gan divpusējā, gan reģionālā, gan globālā līmenī. Šādu sadarbības aktivitāšu pamatmērķis ir konkrēto trešo valstu kapacitātes celšana migrācijas un patvēruma sistēmu pārvaldīšanā un uzturēšanā, kā arī pieredzes un labākās prakses nodošana tām. Šobrīd lielākā daļa sadarbības pasākumu notiek ar dienvidos, austrumos un dienvidaustrumos no ES esošajām valstīm, tomēr arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī Latīņamerikas, Āzijas un Āfrikas reģioniem. Kā būtiskākie sadarbības instrumenti ir mobilitātes partnerības, kopējā darba kārtība migrācijas un mobilitātes jautājumos, migrācijas misijas, reģionālās aizsardzības un attīstības programmas un migrācijas, mobilitātes un drošības dialogi. Kopš 2005.gada sadarbība ar trešajām valstīm ES līmenī tiek īstenota Vispārējās pieejas migrācijai un mobilitātei ietvaros.

INFORMĀCIJA

PMLP teritoriālo nodaļu darba laiks (izņemot Rīgas 1. nodaļu)

Pirmdiena 09:00 - 16:30
Otrdiena 09:00 - 16:30
Trešdiena 09:00 - 16:30
Ceturtdiena 09:00 - 16:30
Piektdiena 09:00 - 16:00

Kontakti

Tālrunis informācijai
8300

Tālrunis informācijai, zvanot no ārzemēm +371 67588675

Nodaļu atrašanās