Atpakaļ  Drukāt

UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS

---

Kādos gadījumos neizsniedz uzturēšanās atļauju

Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai viņa ģimenes loceklim reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju neizsniedz, ja:

• Savienības pilsonis nevar iesniegt MK 18.07.2006 noteikumu Nr. 586 21. vai 27.punktā minētos dokumentus;
• Savienības pilsoņa ģimenesloceklis nevar iesniegt MK 18.07.2006 noteikumu Nr. 586 noteikumu 30.punktā minētos dokumentus;
• sniegtas nepatiesas ziņas reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai;
• ir pamats uzskatīt, ka persona noslēgusi fiktīvu laulību, lai iegūtu tiesības uzturēties Latvijas Republikā;
• kompetentas valsts institūcijas ir sniegušas informāciju par to, ka persona rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai. Nosacījumu par draudiem sabiedrības veselībai (pielikums) nepiemēro, ja slimība vai veselības traucējums iestājies triju mēnešu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā;
• Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš pieprasa pastāvīgas uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu, ir uzturējies ārpus Latvijas Republikas ilgāk nekā sešus mēnešus gadā. Šis nosacījums neattiecas uz prombūtni obligātā militārā dienesta dēļ vai vienreizēju prombūtni, kas nav ilgāka par 12 secīgiem mēnešiem, svarīgu iemeslu dēļ (piemēram, grūtniecība, dzemdības, slimība, mācības vai norīkojums darbā citā valstī);
• pastāvīgās uzturēšanās apliecību pieprasa Savienības pilsonis, kurš ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un kuram ir bijis pamats atņemt Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu;
• Savienības pilsonis nav ievērojis MK 18.07.2006 noteikumu Nr. 586 23.1.apakšpunktā noteikto termiņu, izņemot gadījumu, ja Savienības pilsonis var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ;
• Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis nav iesniedzis visus norādītos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu;
• norādītais uzturēšanās iemesls neatbilst Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 297 minētajiem apstākļiem, kuriem pastāvot Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis var saņemt uzturēšanās atļauju;
• Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai veselībai;
• sniegtas nepatiesas ziņas;
• Eiropas Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim nav pietiekams iztikas nodrošinājums.
  

Trešās valsts pilsonim uzturēšanās atļauju neizsniedz vai atsaka reģistrēšanu, ja:

• ārzemnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu;
  
• ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;
  
• ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;
  
• ārzemnieks uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedzis ar Latvijas Republikā neatzītu vai nederīgu ceļošanas dokumentu vai viņam ceļošanas dokumenta nav;
  
• ārzemniekam ir tāds veselības traucējums vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, izņemot gadījumus, kad ārzemnieks ar Veselības ministrijas piekrišanu ierodas ārstēt attiecīgo sarakstā minēto veselības traucējumu vai slimību. Veselības traucējumu un slimību sarakstu nosaka Ministru kabinets;
  
• ārzemnieks ir nelikumīgi uzturējies Latvijas Republikā vai ar tiesas spriedumu konstatēts, ka viņš palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā;
  
• ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;
  
• ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;
• ārzemnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju), kā arī uz ārzemnieku, kurš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, taču tā netiek pieprasīta, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 25., 26., 30. vai 31.pantu (atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets);
• uzaicinātājs zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā;
• ārzemnieks nav ievērojis Imigrācijas likuma 24.panta ceturtajā daļā minēto termiņu, izņemot gadījumu, kad ārzemnieks var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ;
  
• ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;
  
• ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
  
• ārzemnieks ir tāda ārzemnieka aizbildnībā vai aizgādnībā, kuram ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;
  
• ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
  
• ārzemnieks strādā bez darba atļaujas vai pēdējā gada laikā strādājis bez darba atļaujas;
  
• uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;
  
• uzaicinātājs atrodas bezvēsts prombūtnē vai zaudējis rīcībspēju, vai miris;
  
• kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;
  
• pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”;
  
• ārzemnieka sniegtā informācija neliecina par noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;
• uzaicinātājs atrodas pirmstiesas izmeklēšanas vai brīvības atņemšanas iestādē, izņemot gadījumu, kad uzturēšanās atļauju pieprasa uzaicinātāja laulātais un viņu ģimenē ir kopīgs nepilngadīgs bērns;
• uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktu,  25.panta pirmās daļas 2. vai 3.punktu, 26.panta pirmās daļas 2.vai 3.punktu, 30.panta pirmo daļu vai 31.pantu un uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas;
• ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 7.punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir normatīvajos aktos paredzēto nodokļu parāds;
• laulātie neievēro Imigrācijas likuma 26.panta trešās daļas nosacījumus vai ir pamats uzskatīt, ka laulība faktiski nepastāv.
  

Ārzemniekam, kurš pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu (ārzemnieks pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis), šo atļauju var atteikt tikai šādos gadījumos:

• ārzemnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu;
  
• ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;
  
• ārzemnieks uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedzis ar Latvijas Republikā neatzītu vai nederīgu ceļošanas dokumentu vai viņam ceļošanas dokumenta nav;
  
• ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;
  
• ārzemnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;
  
• ārzemnieks nav iesniedzis dokumentus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai 30 dienu laikā pēc citas valsts pilsonības iegūšanas dienas, izņemot gadījumu, kad ārzemnieks var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ;
  
• ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;
  
• pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.