Pakalpojumi Pilsonības iegūšana un zaudēšana

Biežāk uzdotie jautājumi


Vai Latvijas pilsonības iegūšanas process ir ļoti sarežģīts?

Lai iegūtu Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā pretendentam ir:

  • jāiesniedz nepieciešamie dokumenti un jāparaksta solījums par uzticību Latvijas Republikai;
  • jāsamaksā valsts nodeva;
  • jānokārto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaude;

Pārējo paveiks Naturalizācijas pārvaldes darbinieki.

Pilsonības likumā noteikts, ka naturalizējoties Latvijas pilsonību var iegūt gada laikā. Kāpēc tik ilgi?

Šis termiņš noteikts Pilsonības likumā, taču apkopotā statistiskā informācija liecina, ka Latvijas pilsonība pretendentam tiek piešķirta ātrāk. Iesakām pretendentiem par savas lietas virzību sākt interesēties 3-4 mēnešus pēc pārbaužu nokārtošanas.

Lai sagādātu naturalizācijai nepieciešamos dokumentus, nākas papildus griezties pēc dažādām izziņām arhīvos, kas prasa daudz laika un naudas. Vai tā ir patiesība?

Visiem Latvijas pilsonības pretendentiem jāiesniedz:

  • dokuments par personas vai tās apgādnieka legālu iztikas avotu;
  • kvīts par valsts nodevas nomaksu (ja persona nav atbrīvota no valsts nodevas);
  • 1 fotogrāfiju (3x4cm);
  • jāuzrāda personu apliecinošs dokuments (pase).

Papildu dokumenti būs nepieciešami tiem iedzīvotājiem, kuriem Pilsonības likums paredz naturalizācijas iesniegumu izskatīšanu ārpus vispārējās izskatīšanas secības.

Kur es varu samaksāt valsts nodevu par naturalizāciju?

Valsts nodevu par naturalizāciju var samaksāt jebkurā kredītiestādē vai ar bankas norēķinu karti uz vietas PMLP nodaļā.

Vai latviešu valodas prasmes pārbaudi var nokārtot vienīgi cilvēki, kuri lieliski prot latviešu valodu?

Galvenais, ko vēlas eksaminētāji - lai ar jums varētu saprasties latviešu valodā, jūs mācētu lasīt, kā arī veikt vienkāršākos rakstu darbus. Tas nekas, ja pieļausiet atsevišķas gramatiskas kļūdas, ja būs nelielas grūtības ar garumzīmju lietošanu.

Latviešu valodas prasmes pārbaude notiek divās daļās. Pirmajā daļā tiek pārbaudītas pretendenta klausīšanās, lasīšanas un rakstīšanas prasmes. Pretendents saņem pārbaudes materiālus un 90 minūšu laikā rakstiski izpilda prasīto. Otrajā daļā tiek pārbaudīta pretendenta runas prasme. Pārbaudes komisija intervē pretendentu par kādu sadzīves rakstura tēmu līdz 15 minūtēm.

Es strādāju un man nav laika sēdēt bibliotēkās, lai mācītos Latvijas vēsturi. Vai ir iespējams apgūt vēsturi mājas apstākļos?

Sēdēt bibliotēkā nav nepieciešams - jūs varat iegādāties īpaši pilsonības pretendentiem izstrādātu J.Taurēna mācību grāmatu “Latvijas vēstures pamatjautājumi. Valsts konstitucionālie principi”, kurā vienkāršā valodā ir izklāstīta nepieciešamā informācija, lai veiksmīgi nokārtotu Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudi.

Tāpat metodiskajā mācību palīglīdzeklī “Latvijas vēstures, Latvijas Republikas Satversmes zināšanu pārbaudes programma personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā” jūs atradīsiet tos 100 jautājumus, uz kuriem būs jāatbild, izpildot testu. Jums atliek tikai sameklēt un iemācīties pareizās atbildes.

Esot bijuši gadījumi, kad pretendenti tiek "izgāzti" vēstures pārbaudē, jo nav stāstījuši "pareizo" vēsturi. Vai tā ir taisnība?

Mūsu darbinieki pārbaudēs no pretendentiem prasa vēstures faktu izklāstu, nevis viena vai otra zinātnieka koncepciju. Latvijas vēstures pārbaudes programmas NP darbinieki ir izstrādājuši, konsultējoties ar ievērojamākajiem Latvijas vēsturniekiem un tās ir akceptējuši arī Eiropas Padomes eksperti. Parasti pretendenti izvēlas pārbaudes testa formu ar jau gatavām atbildēm un tur nav iespējama interpretācija.

Naturalizācijas pārvaldē ir izveidota arī Apelācijas komisija, kurā pretendents var griezties, ja uzskata, ka viņa zināšanas ir novērtētas neobjektīvi.

Lai dokumentētu savu atbildi, pretendents ir tiesīgs pieprasīt latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu mutvārdu pārbaudes ierakstīt audiokasetē, lai nepieciešamības gadījumā šo ierakstu izmantotu apelācijas prasības pamatošanai.

Cik reizes varēšu kārtot pārbaudes, ja tas neizodies pirmajā mēģinājumā?

Katru pārbaudi pretendents drīkst kārtot 3 reizes. Pēc tam ir jāiesniedz jauns iesniegums.

Latviešu valodas prasmes pārbaudi atkārtoti drīkst kārtot ne ātrāk kā pēc 3 mēnešiem, LR Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi - ne ātrāk kā pēc 1 mēneša. Atkārtoti pretendents kārto tikai to pārbaudes daļu, kuru nenokārtoja iepriekšējā reizē.

Ko lai dara invalīdi, kuri fizisku iemeslu dēļ nevar nokārtot zināšanu pārbaudes?

Atkarībā no pretendenta invaliditātes veida vai veselības stāvokļa pretendentam, kārtojot zināšanu pārbaudes, pienākas speciāli atvieglojumi, līdz pat atbrīvošanai no tām. Tāpēc pirms dokumentu iesniegšanas par šo jautājumu noteikti konsultējieties ar NP darbiniekiem un lēmums tiks pieņemts katrā gadījumā individuāli.

Manai mātei ir 68 gadi. Vai viņai naturalizējoties ir jākārto eksāmeni?

Visi pretendenti, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, ir atbrīvoti no latviešu valodas prasmes pārbaudes rakstiskās daļas. Viņiem jākārto latviešu valodas prasmes pārbaudes mutvārdu daļa, kā arī LR Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaude.  

No 5. - 9.klasei mācījos skolā ar latviešu mācībvalodu. Vai tāpēc man būs kādi atvieglojumi, kārtojot naturalizācijas procesu?

Ja persona ir ieguvusi pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu valodā, tad personai ir atbrīvojums no latviešu valodas prasmes pārbaudes.

Vai taisnība, ka vidusskolu un pamatskolu absolventi, kuri sekmīgi nokārtojuši latviešu valodas centralizēto eksāmenu un vēlas naturalizēties, var nekārtot naturalizācijas latviešu valodas pārbaudi?

Jā, tā ir taisnība! Pamatskolu un vidusskolu absolventiem, kuri sekmīgi nokārtojuši latviešu valodas centralizēto eksāmenu un vēlas naturalizēties, iesniedzot Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegto sertifikātu, nav atkārtoti jāapliecina sava latviešu valodas prasme.

A, B, C un D līmeņa sertifikātu īpašniekiem naturalizācijas procesā jākārto tikai Latvijas vēstures, Satversmes pamatnoteikumu un valsts himnas zināšanu pārbaude.

Vai varu iegūt Latvijas pilsonību, vienlaicīgi saglabājot savu pašreizējo (citas valsts) pilsonību?

Nē, nevarat! Personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība. Ja persona ir citas valsts pilsonis, bet vēlas iegūt Latvijas pilsonību, tad naturalizācijas procesa laikā personai ir jāiesniedz dokumenti par atteikšanos no savas iepriekšējās valsts pilsonības.

Kur un kādi dokumenti man ir jāiesniedz, ja zināmu iemeslu dēļ es vēlētos atteikties no Latvijas pilsonības?

Iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības jāiesniedz jebkurā PMLP teritoriālā nodaļā, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas.

Persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu (pasi), iesniegumam pievieno vienu fotogrāfiju (3 x 4cm), kvīti par valsts nodevas samaksu, kā arī dokumentu, kas apliecina, kādas valsts pilsonība personai jau ir vai tiek garantēta.

Jāņem vērā, ka atteikties no Latvijas pilsonības jūs varēsiet vienīgi gadījumā, ja jums jau ir citas valsts pilsonība vai tā tiek garantēta, kā arī esat izpildījis visas saistības pret Latvijas valsti.

Esmu dzirdējusi, ka personas, kas ieguvušas pilnu pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību skolā ar latviešu mācībvalodu vai latviešu plūsmā divplūsmu vispārizglītojošā skolā, var reģistrēt Latvijas pilsoņa statusu?

Jā, tā ir! PMLP teritoriālajā nodaļā papildus ir jāiesniedz arī mācību iestādes vai arhīva izdota izziņa par pilnu pamatskolas vai vispārējās vidējās izglītības mācību kursa apguvi latviešu valodā.

Mana tautība ir “krievs”, bet mans tēvs pēc tautības ir latvietis. Vai es varu reģistrēties kā Latvijas pilsonis? Kādi dokumenti man jāiesniedz?

Jā, varat! Vispirms Dzimtsarakstu nodaļā personai jānokārto tautības ieraksta maiņa uz “latvietis”. Pēc tam jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā jāiesniedz pilsoņa statusa reģistrēšanai nepieciešamie dokumenti.

Cik liela ir valsts nodeva par Latvijas pilsoņa statusa reģistrāciju?

Par Latvijas pilsoņa statusa reģistrāciju valsts nodeva nav jāmaksā!

Mēs abi ar vīru esam nepilsoņi, bet mūsu bērns ir dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta. Vai viņš automātiski ir Latvijas pilsonis?

Nē, pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā nepilsoņu ģimenēs dzimušie bērni automātiski netiek reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Lai jūsu bērns tiktu atzīts par Latvijas pilsoni, vecākiem jādodas uz PMLP teritoriālo nodaļu un jāiesniedz sekojoši dokumenti:

  • bērna dzimšanas apliecība;
  • bērna vecākiem jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti (pases).

Kad bērns ir sasniedzis 15 gadu vecumu, pilsonības iegūšanas procedūra viņam jākārto patstāvīgi, apliecinot arī savu valsts valodas prasmi.

Vai jāmaksā nodeva par Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta nepilsoņu ģimenē dzimuša bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni?

Nē, nodeva par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni nav jāmaksā!  

Gribu atteikties no Latvijas pilsonības un kļūt atkal par Latvijas nepilsoni. Kā un kur es to varu izdarīt?

To izdarīt nav iespējams, jo atteikties no Latvijas pilsonības var tikai gadījumā, ja jums jau ir citas valsts pilsonība vai arī tā tiek garantēta.

Ja esmu bijušās militārpersonas sieva, vai uz mani un mūsu meitu arī attiecas ierobežojumi pilsonības iegūšanai?

Nē, neattiecas.

Kā var iegūt Eiropas Savienības pilsonību? Vai ir jākārto kādi īpaši eksāmeni? Vai pēc ES pilsonības iegūšanas var atteikties no Latvijas pilsonības un palikt tikai Eiropas pilsonis?

Eiropas Savienības pilsonību cilvēks iegūst automātiski, kad valsts, kuras pilsonis viņš ir, kļūst par ES dalībvalsti. Ja cilvēks jau ir kādas ES dalībvalsts pilsonis, nekādas papildu procedūras vairs nav jākārto. ES pilsonība neaizstāj dalībvalsts pilsonību. Tas nozīmē, ka iegūstot ES pilsonību, jūs nevarat atteikties no savas valsts pilsonības, lai paliktu tikai Eiropas pilsonis.

Vai man var atņemt Latvijas pilsonību?

Latvijas pilsonību var atņemt, ja jūs:

  • esat ieguvis kādas citas valsts pilsonību, neatsakoties no Latvijas pilsonības;
  • bez Ministru kabineta atļaujas dienat kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā vai tiesībaizsardzības struktūrās;
  • iegūstot Latvijas pilsonību, esat apzināti sniedzis par sevi nepatiesas ziņas un tādējādi pilsonību esat ieguvis nepamatoti.
­

Kontakti  |  Lapas karte  |  Autortiesības  |  Privātuma atruna

© PMLP 2002 - 2011. Čiekurkalna 1. līnija 1, k-3, LV-1026, Rīga. Tālr. 67588675, E-pasts: pmlp@pmlp.gov.lv Developed