PAZIŅOJUMI PRESEI

---

Nekādas izmaiņas attiecībā uz Pilsonības likumā noteiktajiem naturalizācijas pārbaudījumiem nav plānotas, taču normatīvo aktu projektos ir paredzēts mainīt vairākas normas, kas līdz šim radījušas cilvēkiem nevajadzīgus birokrātiskus šķēršļus.

Tā, piemēram, ir paredzēts, ka Latvijas pilsonības pretendenti latviešu valodas prasmes pārbaudi atkārtoti varēs kārtot jau pēc trīs mēnešiem līdzšinējo sešu mēnešu vietā. Savukārt Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi pretendents atkārtoti drīkstēs kārtot ne agrāk kā pēc viena mēneša līdzšinējo trīs mēnešu vietā.

Tāpat noteikts, ka Latvijas pilsonības pretendents būs atbrīvots no valodas prasmes pārbaudes, ja tas pēc 2009.gada 1.septembra ieguvis B vai C līmeņa vērtējumu valsts valodas prasmes pārbaudē profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai. Tā kā kopš 2009.gada 1.septembra šīs pārbaudes Valodas apliecības saņemšanai ir papildinātas arī ar klausīšanās prasmes pārbaudi, tās atbilst valodas prasmes pārbaudei Latvijas pilsonības iegūšanai, tāpēc nav nepieciešams kārtot atkārtoti tāda paša satura pārbaudījumus.

Papildus līdzšinējiem atbrīvojumiem noteikts, ka no valsts valodas prasmes pārbaudījumiem būs atbrīvotas arī tās personas, kas, beidzot skolu, ieguvušas vismaz D līmeni centralizētajā eksāmenā latviešu valodā un literatūrā.

Paredzēts vienkāršot arī kārtību, kādā Latvijas pilsonību iegūst bērni. Ja līdz šim vecākiem iesniegumu ar lūgumu atzīt bērnu par Latvijas pilsoni bija jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tad turpmāk šādu iesniegumu viņi varēs iesniegt arī dzimtsarakstu nodaļā, reģistrējot bērna dzimšanu. Tādējādi tiks vienkāršota procedūra un mazināti administratīvie šķēršļi nepilsoņu un bezvalstnieku ģimenēs dzimušo bērnu atzīšanai par Latvijas pilsoņiem.

Ņemot vērā, ka ziņas par Latvijas iedzīvotājiem tiek uzkrātas Iedzīvotāju reģistrā, turpmāk plānots atteikties arī no prasības vecākiem uzrādīt tādus dokumentus, par kuriem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pati var pārliecināties datu bāzēs. Tāpat nav nepieciešamības pēc bērna fotogrāfijas un noteikta parauga iesniegumiem, kas vecākiem līdz šim bija jāaizpilda, lai lūgtu atzīt bērnu par Latvijas pilsoni – to turpmāk varēs uzrakstīt brīvas formas iesniegumā.

Ministru kabineta noteikumu projekti „Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība”, „Kārtība, kādā tiek iesniegts un izskatīts iesniegums par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni”, „Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība”, kā arī „Noteikumi par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi” vēl jāsaskaņo ar citām institūcijām un spēkā tie varētu stāties pēc apstiprināšanas valdībā.